Trešdiena, 10. augusts, Varda dienas: Inuta, Brencis, Audris

NA stiprinās latviešu valodas lomu izglītībā un darba tirgū draugiem.lv

- 28.02.2022
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: ,

img_3280-001Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iesniegusi likumprojektu paketi sabiedrības saliedētībai un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanai izglītībā un darba tirgū. Priekšlikumi paredz no šī gada septembra mācības skolās nodrošināt tikai latviešu valodā, savukārt valsts dibinātās augstskolās studiju programmas, kas norit Eiropas Savienības oficiālajās valodās, būs jānodrošina arī valsts valodā.

Tāpat iesniegti grozījumi, kas paredz liegt darba sludinājumos un līgumos pieprasīt svešvalodas prasmi, ja tā nepieciešama saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
“Šobrīd, kad visa pasaule dzīvo līdzi karam Ukrainā, ir svarīgi ne vien morāli un praktiski palīdzēt Ukrainai, bet arī stiprināt Latviju kā nacionālu un saliedētu valsti. Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Šis ir īstais brīdis spert izlēmīgus soļus,” norāda Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības vadītājs.
Viens no Nacionālās apvienības iesniegtajiem priekšlikumiem paredz no šī gada septembra mazākumtautību skolām pāriet uz mācībām pilnībā latviešu valodā. Jāatgādina, ka šobrīd mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50-80 procenti mācību procesa, bet vidusskolās – viss mācību process, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Nacionālā apvienība piedāvā ar 2022./ 2023. mācību gadu pilnībā pāriet uz mācībām latviski pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. Partijas ieskatā līdzšinējā pāreja veicinājusi integrācijas procesu, nodrošinot ikvienam bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un būt konkurētspējīgam darba tirgū.
Tāpat partija iesniegusi likumprojektu, kas nosaka, ka valsts dibinātām augstskolām, kas īsteno studijas Eiropas Savienības oficiālajās valodās, būs jānodrošina šo programmu apguve arī valsts valodā. Izņēmums būtu gadījumi, kad attiecīgās programmas nodrošināšanai Latvijā nav nepieciešamās specialitātes vai kvalifikācijas pasniedzēju. Esošā situācija, kad valsts augstskolām nav pienākuma sniegt līdzvērtīgu piedāvājumu latviski, sašaurina Latvijas iedzīvotāju iespējas gūt jaunas zināšanas valsts valodā un rada riskus latviešu zinātnes valodas attīstībai un prestižam. Tas var nākotnē mazināt valsts valodas lietojumu atsevišķās izglītības un zinātnes jomās, kā arī bremzēt zinātnes valodas, īpaši terminoloģijas, veidošanos latviešu valodā.

Nacionālā apvienība rosinājusi izmaiņas arī Darba likumā, nosakot, ka ne darba sludinājumos, ne darba līgumos nedrīkst iekļaut prasību pēc svešvalodas prasmes, ja tā paredzēta saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Partija norāda, ka darba tirgū joprojām ir situācijas, kad darba meklētājiem bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas svešvalodas, visbiežāk – krievu valodas, prasmes. Iesniegtie grozījumi nostiprinās latviešu valodas lietojumu ikdienā un mazinās krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju Latvijas darba tirgū.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie