Otrdiena, 23. aprīlis, Varda dienas: Jurģis, Juris, Georgs

Plānā darbam ar diasporu plānotas aktivitātes latviskās identitātes un piederības sajūtas stiprināšanai draugiem.lv

- 23.01.2024
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , , ,

img_0223Latvijas valdība otrdienas sēdē apstiprināja plānu darbam ar diasporu 2024. līdz 2026.gadam, kurā iekļautas aktivitātes latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanai, latviešu valodas un kultūras saglabāšanai ārpus Latvijas, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai, diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā un atbalstam remigrācijai.

Ārlietu ministrija kā atbildīgā iestāde par diasporas politikas plānošanas dokumenta izstrādi plāna sagatavošanā iesaistīja valsts pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, valsts kapitālsabiedrības.
Plāna daļā, kas attiecas uz latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu ārpus Latvijas ir iekļautas gan aktivitātes un uzdevumi, kas tiks turpināti, gan jaunas iniciatīvas, ko nosaka gan diasporas vajadzības, gan norises pasaulē.
Vīrusa Covid-19 globālās pandēmijas apstākļos par prioritāru nepieciešamību kļuva pāreja uz digitālām un tālmācības mācību metodēm, kas sākotnēji raisīja bažas par latviešu valodas apguves kvalitāti. Taču Izglītības un zinātnes ministrija, kā svarīgu uzdevumu izvirzīja atbalsta sniegšanu diasporas skolotāju un izglītotāju profesionālās meistarības pilnveidei, tai skaitā interaktīvas diasporas izglītības platformas nodrošināšanu vietnē “maciunmacies.lv”, kā arī bērnu skaita palielināšanu apmācību tiešsaistes klasēs “Classflow” platformā un latviešu valodas pašmācības rīka “e-LAIPA” lietotāju skaita palielināšanu.
Plānā norādīts, ka pieprasījums pēc latviešu valodas apguves tālmācībā nezūd, jo šādas mācību metodes ļauj valodas apguvē iesaistīties arī tiem bērniem un jauniešiem, kuru dzīvesvietas diasporas mītnes zemēs atrodas tālu no klātienes apmācību vietām.
Paredzēts, ka nākamajos trijos gados prioritāra būs diasporas latviešu skolu attīstības veicināšana, kā arī profesionālās pilnveides pasākumu un metodisko atbalsta rīku pieejamība diasporas izglītotājiem. Saprotot latviešu valodas apgūšanu kā prioritāti latviskās identitātes saglabāšanai, plānā iekļauto valodas apguves projektu īstenošana ir finanšietilpīgākā. Šiem un citiem pasākumiem, kas vērsti uz latviešu valodas saglabāšanu diasporā, valsts budžetā arī nākamajiem trijiem gadiem ikgadēji paredzēts finansējums gandrīz viena miljona eiro apmērā.
Līdztekus latviešu valodas saglabāšanai vienlīdz svarīgs uzdevums ir kultūras un tās vērtību saglabāšana diasporā. Tradicionāli diasporas mītnes zemēs darbojas daudz koru, deju, folkloras, teātra un citu pašdarbības kopu. Jau kopš 2019.gada ir radīta jauna programma, kurā tiek nodrošināts finansiāls atbalsts diasporas pašdarbības kopām. Savukārt atbalsts Dziesmu un deju svētku, kultūras svētku, meistarklašu un semināru organizēšanai tiek sniegts jau kopš 2015.gada. Plānā šie pasākumi savu aktualitāti saglabā joprojām.
Lai uzturētu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju, turpinot iesākto, plānā ir paredzēts nodrošināt metodisku atbalstu koru un deju kolektīvu vadītāju meistarkursu organizēšanai, ik gadu sniedzot atbalstu vismaz 80 pašdarbības kopu vadītājiem. Tiks nodrošināts atbalsts ar Dziesmu un deju svētku tradīciju ilgtspēju saistītu pasākumu rīkošanai un norisei diasporas mītnes zemēs, ik gadu finansējot vismaz viena liela un piecu nelielāku pasākumu rīkošanu.
Tāpat tiks nodrošināts atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm, ik gadu īstenojot vismaz desmit projektus diasporas mītnes zemēs un Latvijā ar vidēji 35 dalībniekiem katrā nometnē. Bez tam tiks sniegts atbalsts vairākpaaudžu ģimeņu “3×3″ saietiem vidēji ar 100 dalībniekiem katrā no tiem un diasporas latviešu jauniešu “2×2″ semināru rīkošanai diasporas mītnes zemēs un Latvijā vidēji ar 65 dalībniekiem vienā nometnē.
Ar Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā arhīva atbalstu un sadarbībā ar diasporas organizācijām tiks nodrošināta diasporas arhīvu materiālu apzināšana un izpēte. Tiks veikta diasporas centrālo organizāciju arhīvos un diasporas mītnes zemju arhīvos esošā dokumentārā mantojuma sakārtošana un saglabāšana, kā arī veicināta diasporas arhīvu pieejamība sabiedrībai, tai skaitā diasporas materiālā mantojuma krājums pētnieciskiem un izglītojošiem nolūkiem par diasporas pieredzi, devumu Latvijai un latviskās identitātes veidošanu ārpus Latvijas. Plānā ietverto kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamais valsts atbalsts ir vairāk nekā 835 000 euro gadā.
Arī nākamajos trīs gados Satbiedrības integrācijas fonds (SIF) turpinās administrēt diasporas nevalstiskās organizācijas (NVO) līdzfinansējuma programmu diasporas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Programma paredz atklātā projektu konkursā saņemt atbalstu diasporas organizāciju pamatdarbības nodrošināšanai un darbības spēju stiprināšanai Latvijā un ārpus Latvijas reģistrētajām diasporas un citām NVO, jauniešu organizāciju izveidei, jaunu biedru piesaistei, satīklošanai un saiknes uzturēšanai ar Latviju. Atbalsta nodrošināšanai arī nākamajos trīs gados ikgadēji ir paredzēts finansējums gandrīz 200 000 eiro apmērā.
ĀM atzīmē, ka pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai, līdzīgi kā diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, svarīga ir komunikācija ar diasporu. Šim mērķim arī turpmākajos trīs gados tiks nodrošināts diasporas un remigrācijas tematikas atspoguļojums Latvijas un diasporas medijos. SIF administrētajā mediju atbalsta programmā tiek sniegts atbalsts diasporas mediju kapacitātes stiprināšanai, regulārai diasporai nozīmīgas informācijas publicēšanai diasporas medijos. Plānā ik gadu paredzēts finansējums 78 000 euro apmērā.
Savukārt ĀM turpinās finansēt līdz 100 vēstniecību un diasporas organizāciju kopīgos projektus, kas vērsti uz diasporas saiknes ar Latviju stiprināšanu, iesaistot vairāk nekā 15 000 diasporas pārstāvju gandrīz 30 pasaules valstīs. Šādu projektu īstenošanai plānā ik gadu tiek paredzēts finansējums 158 000 euro apmērā. Tāpat ĀM sadarbībā ar Valsts kanceleju ik gadu rīkos starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumu, pulcējot vairāk nekā 80 starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas izcelsmes profesionāļu no vismaz 25 valstīm, lai pārrunātu Latvijas attīstības un ārpolitikas prioritātes. Foruma mērķis ir stiprināt Latvijā un starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu pastāvīgu neformālu sadarbību.
Lai nodrošinātu diasporas politiku un prioritāšu noteikšanu, ĀM turpina sadarboties ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru (LU DMPC). Plānā uzsvērts, ka centra veiktie pētījumi palīdz veidot uz pētījumu rezultātiem balstītu rīcībpolitiku diasporas un remigrācijas jomās, kas atspoguļojas arī šajā plānā. ĀM turpinās apzināt aktuālās pētījumu vajadzības 2024. līdz 2026.gadā, kas iepriekš tiks izdiskutētas ar valsts institūcijām un diasporas NVO, un ik gadu tiks veikts viens līdz divi pētījumi.
Lai dotu iespēju apzināt diasporas pilsonisko aktivitāti vēlēšanās, LU DMPC ar ĀM atbalstu plāno veikt pētījumu par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu piedalīšanos vēlēšanās. Patlaban ir uzsāktas diskusijas diasporas organizācijās par vēlēšanu rezultātiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem vēlēšanu procesa uzlabošanai ārvalstīs, īpaši balsošanu pa pastu, jo šo iespēju 2022.gadā izmantoja ļoti neliels skaits vēlētāju, neraugoties uz būtiskiem atvieglojumiem, kas pirms 14. Saeimas vēlēšanām tika veikti šī procesa uzlabošanai.
Plāna daļā, kas attiecas uz diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, iecerēts turpināt diasporas zinātnieku apzināšanu un komunikācijas veicināšanu sadarbības stiprināšanai starp zinātnes pārstāvjiem diasporā un Latvijā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir vadošā institūcija, kas īsteno mērķtiecīgu diasporas iesaisti tautsaimniecībā.
Aktuālie sadarbības virzieni sadarbībai ar diasporu būs diasporas iesaiste Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, tūrisma nozares eksporta veicināšanā kā arī diasporas studentu un jauniešu auditorijas informēšana par inovatīvas uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.
Ar Ekonomikas ministrijas un LIAA atbalstu tiks apzināti Latvijas diasporas uzņēmēji un profesionāļi un veicināta to iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā. Tiek plānots, ka ikgadēji tiks uzrunāta diasporas auditorija – aptuveni 150 tūkstoši personu – par iespēju iesaistīties Latvijas tautsaimniecības veicināšanā, organizēti 30 tematiskie pasākumi ar diasporas iesaisti eksporta veicināšanai, investīciju piesaistei, uzņēmējdarbības attīstības un Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai un uzsākti 20 projekti Latvijas eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei, kā arī nodrošināta diasporas vai remigrantu līdzdalība 15 pasākumos, kuros auditorija tiek informēta par Latvijas eksporta veicināšanu, investīciju piesaisti, uzņēmējdarbību un tās iespējām Latvijā, ik gadu paredzot finansējumu gandrīz 237 000 euro apmērā.
Turpināsies arī Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas dod iespēju uzņēmējiem un profesionāļiem no Latvijas un diasporas biznesa pasaules pārstāvjiem diskutēt un piedāvāt labākos risinājumus Latvijas tautsaimniecības atbalstam, tai skaitā tiks turpināta ikgadējā “Spotlight Latvia” konference. Lai veicinātu diasporas uzņēmēju tīklošanu, domapmaiņu un informēšanu par notiekošajiem procesiem Latvijā, šogad un 2026.gadā notiks “biznesa brokastis”, pulcējot diasporas uzņēmējus un dažādu nozaru speciālistus, lai apspriestu aktuālos drošības un ekonomiskos izaicinājumus.

Plāna sadaļā, kas attiecas uz atbalstu remigrācijai, uzsvērts, ka demogrāfisko izaicinājumu dēļ atbalsts remigrācijai ir nozīmīgs ieguldījums valsts tālākajā attīstībā, tādēļ ir būtiski sniegt iespējami plašu informatīvu atbalstu un individuālas konsultācijas darba, mājokļa, izglītības un citos ar remigrāciju saistītos jautājumos. Vienlaikus koordinators ir arī atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā.
Arī nākamajos trīs gados tiks īstenots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla atbalsta pasākums. Ikgadēji paredzēts sagatavot vismaz 1500 personalizētus piedāvājumus remigrantiem, kā arī laika posmā no 2024. līdz 2026.gadam uz dzīvi Latvijā ar koordinatoru atbalstu plānots atgriezt ne mazāk kā 1750 personas. Reģionālo remigrācijas koordinatoru un ar to darbību saistīto atbalsta pasākumu īstenošanai ikgadēji ir paredzēts finansējums vairāk nekā 220 000 eiro apmērā.
Plānā atzīmēts, ka reģionālajā attīstībā izšķiroša loma ir uzņēmējdarbības videi reģionos, jo tā sniedz nodarbinātības iespējas un līdz ar to labklājību iedzīvotājiem, stimulē iedzīvotāju palikšanu dzīvesvietās vai rada labvēlīgus apstākļus remigrācijas procesam. Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu reģionos, būtiski veidot tādus atbalsta instrumentus, kas tiešā veidā būtu mērķēti uz cilvēkresursu piesaisti reģioniem.
Plānā skaidrots, ka remigrācijas gadījumā tieši ekonomiskie apsvērumi – labi apmaksātas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas, kā arī informācijas pieejamība par tām – ir īpaši svarīgi. Tāpēc reģionālie remigrācijas atbalsta pasākumi, ko īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), paredz arī atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai. Līdz ar to 2024. līdz 2026.gadā VARAM piedāvā esošā prioritārā pasākumā “Diasporas likuma normu īstenošanai” īstenot atbalsta pasākumu “Reģionālo remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošana”.
Plānā skaidrots, ka tādējādi tiks nodrošināts atbalsts remigrantiem. Kopējais plānotais valsts budžeta finansējums ir 400 000 eiro jeb 80 000 eiro katram plānošanas reģionam ikgadēji. Vienlaikus valsts budžeta finansējumu plānots novirzīt kā līdzfinansējumu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta konkursiem, tādējādi piesaistot papildus gan pašvaldību finansējumu, gan privāto līdzfinansējumu un sasniedzot aktivitātei plašāku ietekmi. Atbalsts tiek sniegts komersantiem jaunu produktu vai pakalpojumu attīstībai, nodrošinot remigrācijas priekšnoteikumus reģionos. Atbalsta rezultātā plānoti ne mazāk kā 50 remigrantu jaunie uzņēmumi vai radītas vismaz 50 jaunas darba vietas remigrācijas atbalstam.
Papildus reģionālajiem remigrācijas atbalsta pasākumiem Nodarbinātības valsts aģentūra un Eiropas nodarbinātības dienestu sadarbības tīkls veic preventīvo darbu, nodrošinot ekspertīzi par būtiskiem jautājumiem pirms atgriešanās: nodrošina informācijas pieejamību diasporai par remigrācijas un darba iespējām Latvijā, sniedz konsultācijas par sociālās drošības koordinēšanas un starpvalstu nodokļu jautājumiem, organizē pasākumus potenciālo remigrantu uzrunāšanai, rīkojot tiešsaistes darba gadatirgus “Darba un karjeras dienas Latvijā”, vebinārus “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?” un pasākumus sadarbībā ar citām Latvijas valsts iestādēm par aktuālajiem jautājumiem remigrantiem, kā arī piedalās diasporas organizētos pasākumos.
Pēc ĀM paustā, lai nodrošinātu remigrējušo bērnu veiksmīgu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, SIF pārraudzībā tiek īstenoti tiešsaistes latviešu valodas apmācību kursi, lai veicinātu gan pieaugušo remigrējušo peronu un viņu ģimenes locekļu, gan bērnu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Katru gadu plānots apmācīt 32 personas, šim mērķim ikgadēji paredzot finansējumu 34 149 eiro.
Plānā norādīts, ka Latviešu valodas aģentūra atbilstoši savai kompetencei un budžeta iespējām ir nodrošinājusi dažādus remigrācijas atbalsta pasākumus: kursus, meistarklases un pieredzes apmaiņas pasākumus Latvijas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem no remigrantu ģimenēm. Ierobežotā budžeta dēļ līdz šim nav bijusi iespēja organizēt plašākus pasākumus. Plānotā ikgadējā domnīca dažādās darbnīcās un diskusijās ļaus līdzdarboties pētniekiem, augstskolu mācībspēkiem, remigrantu vecākiem, Latvijas pedagogiem, pašvaldību un atbalstošo institūciju pārstāvjiem.
Plānā arīdzan uzsvērts, ka vienlaikus jāizstrādā atbalsta instrumenti remigrējušo bērnu iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā. Ik gadu sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi tiek plānots organizēt informācijas dienu ciklu par jautājumiem, kas skar remigrāciju, uzturēšanās atļauju noformēšanu remigrantu dzīvesbiedriem, naturalizāciju, pilsonības iegūšanu un citiem jautājumiem.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie