Šogad uz floristu apmācības skolas Kay’s Flower School balvu kategorijā “Mazumtirdzniecības florists 2025” bija nominēts un finālā iekļuva arī Kristīnes Golubovskas ziedu salons “Floral Essence”, ko uzņēmīgā latviete ir izveidojusi Portlaoise pilsētā. Kristīne pauda prieku par to, ka konkursa finālā iekļuva pat veseli trīs latviešu uzņēmēju izveidoti ziedu saloni, kā arī par to, ka uzvarēja tieši mūsu tautietes veidots uzņēmums.

Kristīne ir bijusī jūrmalniece, kas Īrijā dzīvo jau 21 gadu, un viņa iesmej, ka tas ir ilgāk, nekā pirms tam nodzīvots Latvijā. Viņa uz Zaļo salu atbrauca 19 gadu vecumā uz neilgu laiku, bet satika savu vīru, iemīlējās un tā arī šeit palika.
Kristīne stāsta, ka jau pirms pārcelšanās uz Īriju viņai patika viss, ko varēja radīt, darbojoties ar rokām, piemēram, no sausajiem ziediem. Pirmais darbs šajā valstī bija ziedu veikalā, kur viņa ļoti ātri apguva dažādas iemaņas, veidojot kompozīcijas un pušķus.
Kad piedzima dēls Tomass, Kristīne darbā neatgriezās, bet izlēma audzināt mazuli un līdztekus apgūt floristes profesiju. Izvēle krita uz starptautisko Ritas Garaissils ziedu kārtošanas skolu Latvijā, kas tagad zināma kā “Floristu skola A-Ž”, un turpmākie 2 gadi pagāja, braukājot starp Īriju un Latviju. Pēc skolas pabeigšanas nāca piedāvājums atvērt ziedu salonu un visi apstākļi sakārtojās tā, ka nebija pat nepieciešams neko īpaši meklēt, jo telpas Kristīnei tika piedāvātas blakus mājai, kur viņas ģimene dzīvoja un dzīvo arī pašlaik.
Veikals “Floral Essence” tika atvērts 2012. gadā pirms Valentīna dienas un visu šo vairāk kā 13 gadu laikā Kristīne ir krājusi pieredzi. Viņa sāka viena, bet tagad salonā strādā arī vīrs Romualdas un vēl trīs darbinieces.
Ziedus Kristīne pasūta internetā no Holandes un tos pāris dienu laikā piegādā pie salona durvīm. Viņas veikalā ir nopērkami gan gatavi ziedu pušķi, gan ir iespēja uz vietas izveidot tādu pušķi, kādu vēlas pircējs, un par tādu cenu, kas ir viņam pieejama.
Klienti pārsvarā ir īri un viņa ir ievērojusi, ka īru sievietes ļoti labprāt pērk ziedus pašas sev, mājai, lai pateiktu paldies savam ārstam vai kaimiņam. Ļoti daudzi pērk ziedus priekš kapiem, pie kam, visu gadu, jo šeit nav ziemas sala, kas Latvijā attur cilvēkus nest dzīvos ziedus uz kapsētu, stāsta Kristīne. Viņa piezīmē, ka attiecībā uz pušķiem nedaudz atšķiras tas, ko pirks īrs, un tas, ko pirks mūsu cilvēki.
“Pie mums nāk arī daudz krievvalodīgo klientu – lietuvieši, ukraiņi un citi. Nāk arī latvieši, poļi un citu tautību cilvēki, un viņi vienmēr pasaka labu vārdu, ja ir izdevies izveidot kaut ko īpaši skaistu. Viņi kā pircēji atgriežas tieši tāpēc, ka viņiem patīk tas, ko tu dari.”
Kristīne ir novērojusi, ka pircēju ziedu gaumes atšķiras. Austrumeiropas vīrieši parasti grib rozes, bet viņa savus pircējus ir mudinājusi padomāt, ka ne visām sievietēm patīk rozes. Viņai pašai patīk krāsas un salonā redzamie pušķi ir ļoti koši.
Kristīne stāsta, ka aksesuārus – ietinamo papīru, ziedu kastes, oāzes, lentas u.c. bieži vien iegādājas Latvijā, jo tur ir daudz lielāka izvēle. Tās preces, kas ir ražotas Polijā, ir tur pieejamas, bet diemžēl nav pieejamas bāzēs Īrijā.

Salons veido noformējumu arī kāzām un Kristīne saka, ka kāzu bizness Īrijā ir ļoti liels.
“Kāzām baznīcā īri grib ziedus un tam tērē vairāk naudas. Viņiem ziedi ir svarīgi, varbūt pat svarīgāki nekā mums, latviešiem. Mums, latviešiem, ir tāda lieta, ka mēs varam paši daudz ko uztaisīt un mēs tiešām varam.”
Biznesā ir bijuši dažādi izaicinājumi, atzīst Kristīne. Kā visos biznesos, ir bijuši periodi, kad ir ļoti daudz darba, pēc kā seko klusākas nedēļas, kad jāsāk bažīties par to, kā samaksāt rēķinus.
“Kovida laikā mēnesi pasēdēju mājās, bet tad sapratu, ka es to nevaru atļauties, jo nebūs ar ko samaksāt rēķinus. Tad ieraudzīju, ka veikali internetā tirgoja ziedus un ar kurjeriem tos piegādāja pircējiem mājās. Atvēru savu ziedu veikalu internetā un tad jau man bija ļoti daudz darba. Tas bija superīgs laiks ar to, ka veikals bija slēgts, pircēji nenāca, bet bija pasūtījumi, kurus es viena mierīgi varēju uztaisīt, man nebija vajadzīgi darbinieki. Un vēl, man bija arī brīvais laiks.”
Sākotnēji Kristīne strādāja kā pašnodarbinātā, bet ar laiku savu biznesu reģistrēja kā uzņēmumu, un, lai arī nodokļu apjoms tagad ir lielāks, tas dod lielāku drošību gadījumā, ja kaut kas notiek, kā arī, domājot par pensiju.
Kristīne saka, ka ir ļoti pateicīga Īrijai, jo šeit viņa satika savu vīru, šeit ir izaudzināts lielisks dēls, šeit ir bizness un visi īru cilvēki, kas satikti šajā ceļā, ir bijuši ļoti pozitīvi un izpalīdzīgi.
Viņa nekad nav nodalījusi – tagad dzīvoju Īrijā, tad runāšu angliski. Latviskās lietas vienmēr ir bijušas klātesošas Kristīnes dzīvē – ar dēlu kopš dzimšanas viņa runā latviski, Tomass ir bijis latviešu skoliņas “Sauleszaķēns” audzēknis, viņa pati jau vairāk kā 10 gadus dejo tautas deju kopā “Karbunkulis” un vienmēr ir piedalījusies latviešu pasākumos Zaļajā salā. Un ne vien ar dejām, bet bieži arī ar savām ziedu kompozīcijām un dekorācijām, izdaiļojot dažādus latviešu pasākumus.
“Es ļoti gribētu dzīvot Latvijā, bet Īrija man ir tik daudz devusi, ka pateikt “čau” un aizvērt durvis neliekas pareizi,” saka Kristīne, piebilstot, ka Latvija ir viņas tēvzeme, un tai ir ļoti nozīmīga vieta viņas sirdī, tāpēc gribētos tomēr kādā savas dzīves nogrieznī atgriezties un dzīvot tur.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.