Floristu apmācības skola Kay’s Flower School katru gadu piešķir balvas izciliem floristiem Īrijā, kuri ne tikai ir talantīgi darbā ar ziediem, bet arī ir izcilnieki savā nozarē un iedvesmo visu floristu kopienu. Šogad, jau otro gadu pēc kārtas, balvu kategorijā “Mazumtirdzniecības florists 2025” saņēma ziedu salons “House of Blooms Flower Bar”, kura līdzīpašniece ir latviete Laura Walsh un kas atrodas mazā, skaistā pilsētiņā ar nosaukumu Abbeyleix.

Ziedu salons ir iekārtots pavisam nelielā telpā un Laura īpaši ir piedomājusi pie tā interjera. Te var redzēt ne vien krāsainus ziedus, bet arī dažādus interjera priekšmetus, jaukas dekorācijas, gleznas, pastkartes un citas skaistas lietas.
Laura Walsh:
“Man vienmēr ir paticis organizēt pasākumus un taisīt dekorācijas. Vairāk uz to vizuālo, kas strādā uz pasākumiem. Es izdomāju, ka šeit, pilsētā, nebija puķu veikals un tā arī sāku. Tad kad sākās kovids, ļoti daudzi biznesi aizvērās un tad es domāju – tā kā šeit nav, tad ir iespēja biznesam, un te mēs esam.
Pirms tam es strādāju lielā hotelī, kur kāzas notika sešas reizes nedēļā. Tad tu redzi, kā puķes taisa, kā pasākumu vada, un iepatikās. Mēs tagad tieši to pašu darām.
Mums ir latvieši, kas atbalsta un brauc no pilsētām, kas blakus šeit ir, pārsvarā ir īru, tāpēc, ka ir īru pilsēta. Bet ļoti atbalsta visu, ko mēs šeit darām. Arī floristu konkursam Lauras un viņas partnera Džeisona izveidoto ziedu salonu nominēja tieši vietējie klienti.
Laura:
“Bija tā, ka mums vairāki cilvēki sūtīja īsziņas caur Instagram vai caur e-pastiem – “es jūs ieteicu konkursam”. Pagājušogad mēs bijām tikai trīs mēnešu atvērti. Ļoti daudzi cilvēki teica – o, mēs jūs nominējām un tā. Godīgi sakot, es nespēju noticēt un aizmirsu par konkursu. Pēc tam Džeisons man pateica – Laura, mēs vinnējām!
Jā, un šogad tāpat pārsvarā vietējie cilvēki vai cilvēki, kam mēs uz kāzām esam puķes taisījuši, atbalsta. Patīkami, jo dažreiz nav viegli, kad tu esi iebraucējs citā valstī, un tu dzīvo un domā. Pirmkārt, ir ļoti savādākas puķes šeit un Latvijā, un tad ir savādāks stils, kā tu gatavo puķes. Un tad liekas – o, vai mani atbalstīs vai nē. Bet mums, kā mēs atvērām, tā vietējie cilvēki kā nāk, tā nāk un ir priecīgi. Man patīk pie īru cilvēkiem, ka viņi puķes pērk tāpat vien – nopirkšu sev, jo man gribas sevi iepriecināt.
Vistrakāk man bija ar to, ka īru tautības cilvēkiem rozes ir pa pāriem pušķos – sešas, divpadsmit, un tad es saku – ieliksim septīto priekš laimes. Tas bija viens, ko man vajadzēja pagriezt. Vēl bija ļoti daudzi cilvēki, kam bija pārsvarā sarkanas rozes un lillijas. Es teicu nē, nē, mums būs krāsainas, liksim savādāk. Mēs katru otro dienu cenšamies citas krāsas, varbūt rozes, hortenzijas – visu savādāku, lai košums lec ārā.
Visvairāk puķes pērk uz Māmiņdienu. Tas ir tā, ka septiņas dienas pirms mums ir tā, ka mēs tikpat kā neguļam, neēdam, tu vienkārši taisi puķu pušķus no rīta līdz vakaram. Tad nākošā ir Valentīna diena un pēc tam ir Ziemassvētki. Ziemassvētki sākas no pirmās nedēļas un tā līdz Ziemassvētku vakaram. Mēs no rīta kā pamostamies, tā, plus mīnus, dzīvojam veikalā.
Ir darba ballītes, tad draugi dāvina draugiem, jo pārsvarā šie cilvēki domā tā – es nepirkšu dāvanu, jo es nezinu, ko viņiem vajag, vai viņiem, iespējams, ir desmit tādas lietas. Tad viņi nopērk lielu puķu pušķi un dāvina ziedus.

Mums ir mazliet savādāk, jo mēs taisījām priekš īriem, tas skaitās “flower bar” (ziedu bārs) – cilvēks var pienākt pats šeit, pie galda, izvilkt puķītes, ko grib. Ja viņi vēlas, viņi var salikt puķu pušķi paši, vai arī, ja viņi pasaka, kādas puķītes grib, tad mēs uzreiz uztaisām, tev nav īpaši jāpasūta trīs, četras dienas pirms. Ja ienāk klients, mums ir 5 minūšu laikā puķes gatavas no tā, ko viņi vēlas. Viņiem patīk, jo kā viņi pateica, pārsvarā visos veikalos, kur tu ieej, ir tas, ko daudzi floristi pārskata, piemēram, no lillijām ļoti daudziem cilvēkiem ir alerģija. Cilvēkiem, kam mājās ir kaķi vai suņi, dzīvnieki nepanes putekšņus vai spēcīgas smaržas. Līdz ar to tas būtu viens tāds, ko mēs puķēs neliekam, ja nu vienīgi klients saka – jā, lūdzu ielieciet lillijas.”
Papildus ziediem salonā var iegādāties arī smaržīgas sveces, kuras abi veikala īpašnieki izgatavo paši savām rokām.
Laura:
“Kā mēs sākām ar svecītēm. Mums bija tā kā hobijs un vakaros skatījāmies kā ko liet un sākām likt visu kopā. Pirms mēs vērām vaļā, mēs meklējām cilvēku, kas varētu priekš mums taisīt. Bet nevienu neatradām tuvumā un tad mēs sākām paši. Cilvēkiem patīk, un brauc pakaļ un pērk. Noveicās tādā ziņā. Un arī man patīk pašai viņas taisīt, jo relaksējos pēc ļoti daudz darba. No rīta, kā tu celies, tā skrien, skrien, skrien. Tad tu aizej mājās un sāc – ieslēdz savu mašīnīti, lai vasks sāk kust, un sāc visas smaržas likt kopā un tad – jā, tāds miers.
Tu atnāc šeit un tas ir miers un ir relaksējoši. Neliekas, ka nāku uz darbu. Katra diena ir savādāka. Ir daudz darba un ir, kad paliek grūti. Piektdien, sestdien ir visvairāk klientu un visvairāk orderu (pasūtījumu). Tad, kad tu sāc strādāt jau no pirmdienas, tad tu jau esi noguris katru dienu vakarā un tu domā – piektdien, sestdien kā es izvilkšu. Bet jā, ir forši, man patīk.
Džeisons tagad, kad es nejūtos labi, viņš dara visu – viņš pa māju, viņš pa veikalu. Bet tā mēs roku rokā. Ir dienas, kad es nevaru ieieties ritmā, – ak, nekas nesanāk, sākšu no jauna, tad viņš uzreiz pārtver un sāk darīt. Mēs tā kā cimds ar roku.”
Ne Laurai, ne Džeisonam iepriekš nebija pieredzes ar savu biznesu, tāpēc tā uzsākšana nebija viegla un daudz ko nācās mācīties pašiem.
Laura:
“Ļoti daudzi biznesa cilvēki tepat šeit no apkārtnes palīdzēja un teica – sāc ar šo un tad dari to, un galvenais – novērtē savu talantu un tiecies uz to, nevis ej un dari, ko citi cilvēki tev saka. Pirmais, uzklausi sevi un savu intuīciju. Mēs tā arī darījām. Mēs uzklausījām sevi un tā arī notika, gājām uz priekšu.
Pirmo gadu tev nav, plus mīnus, jāmaksā nodokļi. Bet mums būs šogad jāmaksā oktobrī un es ar paniku skatos, kas, ko, kā būs. Nav viegli, bet tāpat – kuram ir viegli. Galvenais, lai galva strādā un zina, ko dara.”

Inguna Mieze un Niklāvs Miezis, portāls baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.