Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ikgadējā pilnsapulce šogad notika Lielbritānijā, Daugavas Vanagu fonda īpašumā “Straumēni”. Divu dienu garumā apvienības vadība un biedru organizāciju pārstāvji gan izzināja savu potenciālu un domāja par personīgo izaugsmi, gan atskatījās uz aizvadītajā gadā paveikto un plānoja nākotnes darbus.

ELA apvieno 30 diasporas organizācijas 18 Eiropas valstīs, no tām klātienē pilnsapulcē piedalījās astoņu valstu pārstāvji, bet attālināti Zoom platformā pievienojās piecu biedru organizāciju pārstāvji no vairākām valstīm.
Pirmā kopā būšanas diena bija galvenokārt veltīta dalībnieku personīgo resursu apzināšanai un vērtību formulēšanai līdzdalības ekspertes un izaugsmes mentores Ievas Johansson vadībā. Caur sarunām, spēlēm, dažādiem uzdevumiem, smiekliem un nopietnām pārdomām klātesošie izzināja un formulēja gan personiskās un savas organizācijas, gan diasporas vērtības un vajadzības, kā arī to nozīmi ne tikai organizāciju darbā, bet arī diasporā kopumā. Tas viss tika darīts, lai sagatavotos nākamajā dienā paredzētam darbam – ELA stratēģijas atjaunošanai, nosakot saturiskās prioritātes izglītībā, kultūrā, pilsoniskajā līdzdalībā un citās jomās.

Līdzdalības eksperte un izaugsmes mentore Ieva Johansson:
“Šajā tikšanās reizē ar diasporu, ar latviešiem no Eiropas mans uzdevums, tāda Latvijas misija, bija palīdzēt tādu savu iekšējo dimantu un atrast un saprast – o, mēs tiešām esam jaudīgi, mēs tiešām esam stipri. Un kas ir mūsu iekšējie spēki, ko mēs joprojām varam darbināt un izmantot, lai visi arī katras biedrības mērķi un uzdevumi varētu turpināt darboties un būt. Es domāju, ka izdevās. Man ir jāsaka, ka vienmēr pēc šāda tipa mācībām, tas ir ilgtermiņš un tie rezultāti būs mazliet vēlāk.
Kā jebkurā grupā, komandā vai organizācijā vienmēr jau gribas, lai viss ir perfekti, tā kā salikta puzle. Bet arī dabā tā nav, viss notiek plūstoši, visu laiku notiek pārmaiņas. Pat dabā mēs redzam, ka ziemā notiek tādi procesi un tas ietekmē kokus un viss mijiedarbojas. Un arī šajā komandā katram cilvēkam ir savs pienesums un nekad no malas nevajadzētu būt perfektam. Es pat teiktu tā – ja es redzu komandu, kurā šķietami viss ir tik labi, viss ir tik perfekti un nav neviena argumenta, tad man ir pamatotas aizdomas, ka kaut kas nav tā. Un tāpēc es teiktu, ka šī ir lieliska komanda ar saviem izaicinājumiem gan grupas dinamikā gan pārmaiņu procesā, taču visiem ir šī vēlme iet pēc uzlabojumiem un turpmākās sadarbības. Un pat tad, ja ir atšķirīgi viedokļi, grupai tas ir ļoti labi, tas virza procesus uz priekšu. Tā kā tas mans novērojums – fantastiska komanda ar saviem izaicinājumiem un saviem plusiem. Viss notiek!”

Otrajā sapulces dienā dalībniekus uzrunāja Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze, kura ne vien atskatījās uz līdz šim sadarbībā ar diasporu paveikto un sniedza diasporas organizācijām aktuālo informāciju, bet arī uzklausīja klātesošo jautājumus un komentārus par dažādiem ar organizāciju darbu saistītiem jautājumiem.
Vēstnieces kundze uzsvēra, ka sadarbībai ar diasporas organizācijām un īpaši – to uzklausīšanai ir milzīga nozīme viņas darbā.

Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze:
Mums kā valsts pārstāvjiem ir ārkārtīgi svarīgs šis dialogs un protams, ka mēs nevaram šo dialogu uzturēt ar atsevišķiem indivīdiem. Tas vienkārši nav iespējams un te ir tās milzīgā, lielo organizāciju un jumta organizāciju lielā pievienotā vērtība. Un tas, ko es šodien redzēju un arī jūsu darbā līdz šim, faktiski visa iepriekšējā gada garumā, ir tas, cik ELA strādā arī institucionāli, labi organizēti. Es redzu, ka tas viedoklis, ko pauž ELA vadība, ir izdiskutēts organizācijās, cik tas ir iespējams. Es redzu, ka tas ir arī organizācijas biedru viedoklis, aktīvistu viedoklis. Un man tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo arī ar tiem lielajiem izaicinājumiem, kas mums stāv priekšā arī tagad, šajā sezonā, kas ir Saeimas vēlēšanas, kas ir plāna darbam ar diasporu 2024-2026 tāds starpizvērtējums un jaunā plāna nākamajam periodam rakstīšana, tas organizāciju un jumta organizāciju pienesums ir ļoti, ļoti būtisks. Jo šeit tiek pārstāvēt plaša Eiropas saime. Es no sirds novēlu ELA saglabāt to milzīgo optimismu un to vēlmi darīt un to nesavtīgo ieguldījumu faktiski pārstāvot diasporu.”

Pilnsapulces noslēguma daļā ELA prezidija cilvēki un biedru organizāciju pārstāvji uzklausīja nozaru atskaites par pagājušajā gadā paveikto, pārrunāja realizētos projektus, budžetu un citus ar organizācijas darbību saistītus jautājumus, apsprieda tādas aktualitātes kā gaidāmās Saeimas vēlēšanas un Valsts aizsardzības dienests, kā arī diskutēja par ELA stratēģijas atjaunošanu un nākamajā gadā gaidāmo organizācijas 75.jubileju.
Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa pauda, ka turpināsies darbs arī saistībā ar vienu no aktualitātēm, kas šobrīd satrauc daudzas latviešu ģimenes diasporā, – Valsts aizsardzības dienestu.

ELA prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa:
“Es teiktu, ka valsts aizsardzības dienests ir, tas nav tikai par diasporu, tas visiem latviešiem ir ļoti emocionāls jautājums. Daudziem ir ļoti spēcīga atmiņa no padomju armijas vai pat no Latvijas armijas, kāda viņa bija deviņdesmitajos gados. Un tā emocionālā atmiņa nav pozitīva. Tādēļ milzīgs darbs ir lauzt šo emocionālo saikni un veidot jaunu, svaigu. Paralēli tam emocionālajam ir arī tīri praktiskas dabas jautājumi par valodas zināšanām, par transportiem, par lojalitātēm, par pilsonībām, piemēram, kas notiek, ja mana valsts grib man atņemt pilsonību, jo es eju citas valsts aizsardzības dienestā. Bet tie ir tādi jautājumi, kurus var faktiski risināt un kuriem Latvijas valstij ir resursi, lai uzrunātu. Tas, ko mēs esam teikuši Aizsardzības ministrijai, ka mēs atbalstām Valsts aizsardzības dienestu arī diasporai, ja tas notiek kvalitatīvi un ja tā komunikācija ir pozitīva un iekļaujoša. Tādā ziņā viņi ir atsaukušies uz šo, mums ir brīnišķīga komunikācija ar Aizsardzības ministriju šobrīd izveidojusies. Viņi tiešām vēlas saprast diasporas raizes un uztraukumus, viņi brauc uz diasporu un vēlas sarunāties, vēlas mierināt un iekļaut. Mēs esam ļoti apmierināti. “
Organizācijas vadītāja pēc pilnsapulces atzina, ka pirms gada ievēlētais ELA prezidijs ir kļuvis par lielisku komandu, kam ir milzīgs potenciāls, lai tiktu galā ar visiem izaicinājumiem organizācijas darbā.

ELA prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa:
Ja pagājušais gads ir bijis tāds izjušanas gads, tad nākotne būs tā darbīgā. Mēs šīs sēdes laikā pieskārāmies ELA stratēģijai, kas tika rakstīta 2021.gadā. Tas bija kovida pēdējā vilnī, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kopš tā pasaule ir mainījusies. Mēs saprotam, ka mēs varam tagad, uz priekšu ejot, šo stratēģiju pielāgot, pārmainīt un faktiski lietot tos resursus, kādi mums šobrīd ir pieejami, lai strādātu uz priekšu, uz spēcīgāku, labāku veiksmīgāku Eiropas diasporu nekā līdz šim. ELA ir divas kājas, uz kurām viņa stāv, divas rokas. Tā viena roka ir tā biedru organizāciju roka, un tā otra ir Latvijas politikas puse. Sakarā ar biedriem tas, ar ko mēs konkrēti strādāsim, būs lielāka biedru iesaiste mūsu ikdienas darbā, skaidrāka komunikācija. Mēs veidosim darba grupas visdažādākajos jautājumos, mēs aicināsim strādāt un darboties. Paralēli otra roka ir diasporas politika, tā, kas tiek veikta Latvijā. Tur šie lieli jautājumi, kas ir gaidāmi, ir šis lielais – Saeimas vēlēšanas nākamgad, tur ir gaidāms turpmākais darbs pie Valsts aizsardzības dienesta un pie civilās aizsardzības un vēl – pie lielākas un spējīgākas e-ID lietošanas diasporā. Es novēlu savai organizācijai pacietību un spēku. Tāpēc, ka mūsu organizācijas, mēs nestrādājam par to, kas ir tagad. Mēs strādājam par to, kas nāk. Un kādreiz dēļ tā ir grūti strādāt, jo tas gandarījums nenāk uzreiz. Tādēļ – pacietību, spēku, izturību, lai mēs varam nodot šo organizāciju nākotnei tikpat spējīgu kā šodien.”

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.