Šī gada patriotu mēneša notikumu virkne Īrijā noslēdzās svētdien, 23.novembrī, ar valsts svētku dievkalpojumu Kristus Apvienotajā luterāņu draudzē Dublinā. Tajā piedalījās Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars ar kundzi, kā arī teoloģijas doktors, vēsturnieks, Zemessardzes kapelāns un mācītājs Guntis Kalme no Latvijas.

Dievkalpojuma sākumā izskanēja Latvijas valsts himna un dievnamā svinīgi tika ienests un pēc tam arī iesvētīts mūsu valsts sarkanbaltsarkanais karogs.
Kā jau tas tradicionāli vairākus gadus notiek, dievkalpojums sākās ar trīs sveču Latvijas karoga krāsās aizdegšanu. Pirmais klātesošos uzrunāja un sveci aizdedza vēstnieks Juris Štālmeistars. Viņš pateicās draudzei par Latvijas svētku svinēšanas tradīcijas uzturēšanu un aicināja latviešus būt vienotākiem, simboliski minot līdzību no multiplikācijas filmas “ Straume” – ka visas nepatikšanas un likstas ir vieglāk pārdzīvot, esot visiem kopā.

Pēc tam sveci aizdedza kora “LA’IR” diriģente Rasa Stonkus, kura visiem novēlēja ar prieku svinēt mūsu valsts dzimšanas dienu un apsveica klātesošos ar fragmentu no J.Jaunsudrabiņa esejas “Piemini Latviju”.
Trešo sveci aizdedza draudzes mācītājs Imants Miezis, sakot, ka Dievs ir gribējis, lai mēs būtu, gribējis, un uzticējis mums veidot šo pasauli labāku, skaistāku, draudzīgāku, nevis naidīgu un iznīcinošu. Veidot šo pasauli, kurā būtu arvien vairāk vietas ticībai, cerībai un mīlestībai.
Par dievkalpojuma muzikālo skanīgumu rūpējās koris “LA’IR”, bērnu ansamblis “LA’IR Mazie” un abu dziedošo kopu vadītāja Rasa Stonkus, kura spēlēja arī ērģeles. Kā īpaša svētku dāvana, kas daudzus klātesošos aizkustināja līdz asarām, bija talantīgās dziedātājas Kates Šteinertes izpildītā dziesma “Aleluja”.
Svētrunu svētku reizē teica Guntis Kalme, kurš daudziem zināms kā grāmatu un publikāciju autors, Latvijas vēstures pētnieks un neatlaidīgs brīvības cīnītājs, mūsu tautas gara mantu kopējs. Savā uzrunā draudzei viņš uzsvēra, ka piedzimšana par latvieti nav nejaušība, bet gan Dieva griba.

Sprediķi, kurā izskanēja daudzi tieši un brīžiem skarbi vārdi par katra latvieša atbildību pret savu tautu, ticību un saknēm, klātesošie klausījās ar aizturētu elpu.
G.Kalme sacīja: “Latviešiem pagaidām drauds nav šāviens, bet tas ir iekšējs pamirums, vienaldzība un bezsakņu dzīve. Cilvēki pamet valodu un saknes nevis vajāšanu, bet ērtību dēļ. Krievu okupācijas laikā latviešu valodu centās iznīcināt ar represijām. Mūsdienās valodu un etnisko identitāti, latviskumu, vismaz šeit, iznīcina kas cits – komforts. Komforts, izrādās, var būt daudz ietekmīgāks par represijām, jo tas neskandina trauksmes zvanus, tas ļauj cilvēkam justies labi un aizmirst par sekām.”
Svētrunas beigās draudzes mācītājs Imants Miezis aicināja klātesošos aplaudēt, neraugoties uz to, ka tas varbūt nav ierasts dievnamā. Aplausi nerimās diezgan ilgi, apliecinot to, cik ļoti uzrunājošs ikvienam bija G.Kalmes teiktais.
Svētki noslēdzās pie bagātīgi klātiem galdiem, ar sirsnīgām sarunām un kopā būšanu mājīgajā draudzes nama Lutherhaus zālē. Vispirms draudzes cilvēki un viesi katrs aizdedza svecīti, kuru novietoja uz Latvijas kontūras tajā vietā, kur rodamas viņa saknes, bet pēc tam mielojās ar gardumiem, tostarp, Jugitas Siliņas sarūpēto, skaisto un ļoti gardo svētku kūku.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.