Ziemsvētku laiku un šī gada nogali Kristus Apvienotajā luterāņu draudzē piepildīja gan dievkalpojumi, gan skaisti un sirsnības pilni notikumi. Dievkalpojumos Dublinā un Limerikā pulcējās ne vien draudzes cilvēki, bet arī tie, kuri gada griezumā bieži nedodas uz dievnamu, tomēr šie svētki viņiem saistās ne vien ar latviskām, bet arī ar kristīgām tradīcijām un kopā būšanu ar savējiem.

Svētku laiku draudzē ievadīja dievkalpojums Limerikā, bet Dublinā, kā jau ik gadu, latvieši uz baznīcu devās tieši Ziemsvētku vakarā. Dievnams visus sagaidīja ar sveču liesmiņām logos, smaržīgu, izrotātu egli, Betlēmes silīti – vienkāršu un sirsnīgu pirmās Ziemsvētku nakts atainojumu un ērģeļu skaņām. Tas viss rosināja cilvēkus apstāties, pieklust un atslēgties no pirmssvētku steigas, aizvedot dziļākās pārdomās un emocijās. Dievkalpojuma laikā notika maza bērniņa kristības, tika izdziedātas daudzas tradicionālās Ziemsvētku dziesmas, uzklausīts Jēzus piedzimšanas stāsts, mācītāja I.Mieža pārdomas un LELB Pasaulē arhibīskapa Kārļa Žola apsveikums, kā arī tika iesvētīta Zanes un Arta Ābeļu laulība. Bet noslēgumā – sirsnīgi savstarpēji apsveikumi, apskāvieni, apdāvināšanās un fotografēšanās pie eglītes.

Savukārt Otrajos Ziemassvētkos, 26.decembrī, latviešu ģimenes svētkus atzīmēja brīvā dabā, Dublinas kalnos, kur draudze visus pulcināja uz nu jau par tradicionāliem kļuvušajiem “Ziemassvētkiem mežā”. Šoreiz svinētāju pulks bija diezgan liels, jo, visiem par iepriecinājumu, laika apstākļi piektdien bija šim gadalaikam neparasti jauki – spīdēja saule un vējš gandrīz nebija manāms.
Vispirms tika izrotāta svinību vieta – vietējās egles tika izgreznotas ar košiem āboliem, burkāniem un papriku, zem to zariem sagūla vēl citi našķi, paredzēti meža zvēriem, bet sarkanos lukturīšos tika aizdegtas sveces. Pēc tam, domājot par pašu vēderpriekiem, tika uzklāts piknika galds, līdzi paņemtajos grilos iekurta uguns, ceptas desiņas un citi gardumi. Lielu prieku un smieklus ne vien bērnos, bet arī pieaugušajos raisīja gan mīklu minēšana, gan rotaļas un dziesmas draudzes mūziķa Arta Ābeles un viņa akordeona pavadībā. Viss šis piesaistīja uzmanību arī no to vietējo puses, kuri skaistajā dienā bija devušies pastaigās pa kalniem. Viņi uzmanīgi vēroja jautro svinētāju izdarības, baudīja piedāvāto kafiju un, protams, uzdeva jautājumus par zemi, no kuras tie ieradušies.

Mazākos piknika dalībniekus īpaši iepriecināja iespēja uz sejiņas iegūt jauku zīmējumu, ko svētkos ikvienam dāvināja Valda Segliņa.
Ikviens klātesošais atzina, ka no sirds priecājas par kopā būšanu, un, lai šādu mirkļi būtu vairāk, tika izteikts ierosinājums kopīgi doties dabā arī citos gadalaikos.
Pēdējā šī gada dievkalpojumā, kas notika Dublinā, draudze ne vien atskatījās uz aizvadītā gada notikumiem, bet arī svinēja kristības un iesvētības. Kristību saņēma māsiņas Laura un Kate un iesvētīti tika trīs vienas ģimenes jaunieši – Denise, Frenks un Filips, bet vēl divi cilvēki izteica vēlēšanos draudzei piederēt pavisam oficiāli. Pirmo reizi dievnamā izskanēja īpaši sirsnīgs apsveikums – Dzintara Giertmaņa dziedātās solodziesmas.
Draudzes mācītājs Imants Miezis pauda prieku par to, ka draudze aug un tās dzīve pilnveidojas un attīstās pavisam dabiski, bez cilvēku pierunāšanas vai piespiešanas. Viņš aicināja ikvienu padomāt par saviem Dieva dotajiem talantiem un doties kalpot jeb būt noderīgam latviešiem. Mācītājs katram novēlēja jaunajā gadā nepalikt vienam, gūt mieru sirdī, sapņot un darīt visu, lai šos sapņus piepildītu.

FOTO: batic-ireland

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.