Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē trešdien Latvijas uzņēmumu piedāvātās prakses vietas diasporas studentiem piedāvāja kā labāko veidu, kā motivēt studentus pēc absolvēšanas atgriezties Latvijā.

Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstniece un diasporas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Zanda Grauze pauda, ka iedzīvotāju, kuri studē ārzemēs, palikšana ārzemēs, nereti ir atkarīga no viņu prakses vietas. ĀM patlaban sadarbojas ar Latvijas uzņēmumiem, lai piedāvātu prakses diasporas studentiem, pauda Grauze. Arī vecākus diasporas speciālistus cenšas piesaistīt vakancēm Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru.
ĀM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV) pauda, ka studenti, kuri nereti jau studiju laikā sāk karjeru, iesaistās arī ministrijas atbalstītajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF). Forums apvieno vairāk nekā 600 dalībnieku un 70 runātāju no 28 valstīm, aicinot profesionāļus Latvijā un pasaulē veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai.
Komisijā secināts, ka tālmācības ierobežošana pagaidām neietekmēs diasporas skolēnus. Eiropas Latviešu apvienības pārstāve informēja, ka tālmācībā mācās maz diasporas skolēnu. Apvienības pārstāve norādīja, ka diasporas jaunieši tālmācībā mācās, lai uzlabotu savas latviešu valodas zināšanas. Tādējādi apvienības ieskatā vēstures un latviešu valodas mācības valsts standarta līmenī šiem jauniešiem būtu pietiekamas, bet citi mācību priekšmeti attālināti nav nepieciešami.

Komisijā piedāvāja vairākus risinājumus lielākai diasporas iesaistei Saeimas vēlēšanās.
Diasporas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja pauda, ka līdz ar vienkāršoto ārvalstu vēlēšanu iecirkņu veidošanas sistēmu vēlēšanu process varētu būt vienkāršāks, bet rezultāti būs jāanalizē pēc vēlēšanām. Viņa pieminēja, ka patlaban notiek sarunas ar biedrību “Providus”, kas veido “Partiju Šķirotavas” rīku, lai tajā tiktu iekļauti diasporas un remigrācijas jautājumi. Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja biedres Janas Simanovskas (P) jautājumu par plašāku diasporas vēlētāju informēšanu par vēlēšanu kandidātiem, Grauze pauda, ka ir risināts arī jautājums par piekļuvi Latvijas Televīzijas raidījumiem. Tos arī no Kanādas, ASV un Austrālijas var skatīties tīmekļvietnē “visiemltv.lv”
Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka 14. Saeimas vēlēšanās balsoja 26 189 no aptuveni 160 000 balsstiesīgo diasporas latviešu.

Komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA) pauda bažas, ka Valsts aizsardzības dienesta (VAD) dēļ kāds jaunietis ar dubultpilsonību varētu atteikties no Latvijas pilsonības, lai nezaudētu vietu prestižā ārzemju augstskolā. Grauze pauda, ka no vecākiem pagaidām nav dzirdēts par atteikšanos no pilsonības. Viņa minēja, ka dubultpilsoņi var izvēlēties, kurā valstī iziet dienestu, un izcēla, ka arvien vairāk Eiropas valstu ievieš obligāto dienestu.
Vienlaikus Grauze atzina, ka sarunas par VAD nav vieglas, bet tomēr izdodas sasniegt dažāda vecuma diasporas latviešus no visas pasaules. Jauniešiem rāda pozitīvu vidi, dažādās nometnēs notiek drošības izspēles un tikšanās ar Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, notiek vizītes militārajās bāzēs, un kopumā parādīts, ka dienests ir moderns, nevis vecāku atmiņā palikušais iespaids par padomju armiju.

ĀM galvenie mērķi darbā ar diasporu 2024.-2026. gadā ir latviešu valodas un kultūras izpēte, saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, tai skaitā darbs ar diasporas jaunatni, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, kā arī valsts pārvaldē un priekšnoteikumu radīšana remigrācijas veicināšanai. Diasporas politikas veidošanā iesaistīto iestāžu diasporas atbalstam paredzētais ikgadējais finansējums 2024. gadā veidoja 2 937 349 eiro, 2025. gadā – 2 935 849 eiro, 2026. gadā – 2 914 327 eiro. Pagājušā gada novembrī izveidota darba grupa, lai veidotu plānu darbam ar diasporu 2027.-2029. gadam.

FOTO: baltic-ireland.ie