Lai atskatītos uz 2025.gadā paveikto, kā arī pārrunātu turpmāko sadarbību, ieceres un idejas, februāra pēdējā sestdienā Latvijas vēstniecība Īrijā aicināja diasporas pārstāvjus uz ikgadējo tikšanos.

Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars, kuram šie ir pēdējie mēneši vēstnieka amatā Īrijā, savu teju četru gadu veikumu vērtē pozitīvi.
Juris Štālmeistars, Latvijas vēstnieks Īrijā:
“Man šis ir bijis pietiekoši interesants laiks, ņemot vērā, ka šis man bija pirmais divpusējā vēstnieka amats. Līdz šim mana pieredze vairāk ir bijusi saistīta ar Eiropas Savienības jautājumiem. Protams, šī iespēja strādāt tieši ar diasporu, ar diasporas jautājumiem, ir viens no galvenajiem Latvijas vēstnieka Īrijā uzdevumiem un tas ir mandāts, ko es saņēmu no ministra, no valdības tieši – strādāt ar mūsu diasporu, atbalstīt, iesaistīties diasporas pasākumos. Un, protams, tā man ir bijusi ļoti vērtīga pieredze arī personīgi manā karjerā. Mēs varam arī uzskatīt, ka vēstnieki un vēstniecības darbinieki ir arī sava veida diaspora, arī mēs saskaramies ar līdzīgiem izaicinājumiem, bērniem skolas mainīt, integrēties vietējā vidē, dažādus sadzīves jautājumus risināt, tā kā principā tas ir bijis interesants laiks, tas ir bijis pēc Covid laiks. Mēs redzam, ka tas ir atstājis ietekmi uz daudzām diasporas organizācijām, uz skoliņām, protams, tas arī sasaistās ar laiku, kad tiek samazināts finansējums. Es domāju, tas arī nav viegli strādāt laikā, kad finansējums samazinās. Bet es domāju, ka šī sadarbība ir bijusi sekmīga. Vēlos arī atzīmēt, ka mans uzstādījums bija sadarboties ar tiem, kuri vēlas sadarboties. Mans mērķis šeit nebija kādu pārliecināt, kādu audzināt, vai kādam kaut ko piespiest, bet es tiešām vienmēr esmu ļoti, ļoti pozitīvi raudzījies uz tiem, kas vērsās pie manis, pie vēstniecības ar priekšlikumu sadarboties, aicināja mani uz saviem pasākumiem. Centos būt atsaucīgs, sniegt savu personīgo atbalstu, iesaisti. Un es domāju, tieši tāpat arī viss vēstniecības kolektīvs, tas arī bija mans uzstādījums, t.sk. arī Konsulārajai nodaļai meklēt risinājumus, palīdzēt, ir bijuši arī grūtāki laiki tieši saņemt konsulāros pakalpojumus, ir veikti uzlabojumi. Tā kā es domāju, jā, raugoties uz šiem trīs ar pusi gadiem, manuprāt ir bijis pietiekoši [labi]. Ir bijuši arī vairāki izaicinājumi un mans novēlējums, braucot prom, ir tiešām vairāk ciešāk sadarboties vienam ar otru, meklēt vairāk kopējo, nevis atšķirīgo. Un tiešām novēlu veiksmi, izturību arī manam pēctecim, kurš pārņems šo stafeti.”

Pēdējais gads darbam Īrijā rit arī pārstāvniecības vadītāja vietniecei, atbildīgajai par diasporu Lilitai Cīrulei.
Lilita Cīrule, padomniece, pārstāvniecības vadītāja vietniece:
“Labs laiks tas ir bijis. Interesants, darbīgs, arī dažādi izaicinājumi. Kopumā šī man ir ceturtā rotācija, līdz ar to man likās, ka šis bija ļoti interesants laiks, tie pēdējie, sanāk, trīs ar pusi gadi. Šeit ir arī, kā lai saka, tas pozitīvais aspekts, ja mēs runājam tieši par diasporu, diaspora ir ļoti aktīva, daudz dažādi pasākumi, notikumi, kas ir ārkārtīgi pozitīvi vērtējams. Un man liekas, ka, strādājot šeit, ir mazliet tāda regulāra mājas sajūta, jo tev sanāk ļoti daudz sadarboties ar tautiešiem un piedalīties dažādos latviešu pasākumos, kas man ārkārtīgi patika.”

Šīs rotācijas diplomāti jau sākotnēji paziņoja, ka ļaus diasporai izpausties, bet paši savas iniciatīvas nevirzīs. Vai tas bija pareizs lēmums?
Juris Štālmeistars, Latvijas vēstnieks Īrijā:
“Katram vēstniekam, katram kolektīvam ir sava pieeja, kā mēs strādājam. Kā es vienmēr esmu teicis, es centīšos būt vienāds pret visiem, es nemēģināšu ar kādu ļoti draudzēties viena apstākļa dēļ, lai atkal nerastos kāda greizsirdība kādam citam, jo nav noslēpums, ka arī šeit cilvēkiem, organizācijām šī sadarbība ne vienmēr ir ļoti cieša, ir, protams, bieži vien kādi personīgie aizvainojumi un sāpēs, līdz ar to arī mana un vēstniecības darbinieku pieeja bija sadarbībai būt pieejami visiem, bet ievērot šīs robežas, lai nebūtu kādi aizvainojumi vai pārmetumi no citiem diasporas pārstāvjiem. Es saprotu, ka varbūt kādam tas patīk, kādam tas šķiet nepareizi, bet, kā es arī minēju, visi, kas nāca ar pozitīvu darba kārtību un sadarbības priekšlikumu, manuprāt, būtu melots, ja teiktu, ka vēstnieks nebija pieejams vai vēstniecība nevēlējās sadarboties.”
Lilita Cīrule, padomniece, pārstāvniecības vadītāja vietniece:
“Ir tā, ka katrs gads nāk ar savām finanšu iespējām un kaut kādām iespējām, ko mēs varam vai nevaram organizēt, tāpēc es drīzāk teiktu, ka jā, ņemot vērā mūsu iespējas, uzstādījumus, prioritātes, tad es teiktu, ka jā.”

Neskatoties uz ievērojami samazināto finansējumu, šogad lieli plāni ir gan vēstniecībai, gan tautiešiem Īrijā.
Juris Štālmeistars, Latvijas vēstnieks Īrijā:
“Mēs tiešām ļoti aktīvi strādājam uz mūsu valsts svētku atzīmēšanu, ja gada otrā puse, tad tā vienmēr ir Patriotu nedēļa, Lāčplēša diena, 18. novembris. Gada pirmā puse un šie atlikušie četri, pieci mēneši – tās ir 4. maija svinības, Baltais galdauts, ko vēstniecība klās arī šogad. Nenoliedzami mums ir ļoti daudz darbi darāmi saistībā ar Īrijas prezidentūru Eiropas Savienībā otrā gada pusē, būs gan vizītes jāsagatavo, gan dažādi kultūras pasākumi. Un es vēlos izcelt šo sadarbību, kas būs Latvijai ar Kavanas grāfisti. Tā kā ir virkne projektu, kas tiek tieši mērķēti uz jauniešiem. Es pats plānoju apmeklēt vairākas Īrijas skolas kopā ar Īrijas politiķiem. Eiropas diena, kas ir maija sākumā, un tas būs aktīvs periods. Ir lietas, kas ir jāizdara, gan man pašam piedaloties, gan sagatavojot, lai jau tad nākamais vēstnieks var sekmīgi pārņemt un turpināt šo darbu otrajā pusgadā.”
Lilita Cīrule, padomniece, pārstāvniecības vadītāja vietniece:
“Pēdējos trijos gados izlolots bērniņš tieši mūsu rotācijas laikā gan vēstniekam, gan man ir Baltijas filmu festivāls un šogad Latvijai ir tas atklāšanas gods Korkā, tāpēc es ļoti gaidu šo. Tas mums abiem diviem ir pēdējais Baltijas filmu festivāls un tas ir tāds mūsu, kā es minēju, izlolots bērniņš, ko, mēs ceram, arī nākotnē būs iespējams turpināt, kur mēs uz Korku vedam latviešu, lietuviešu un igauņu filmas, tādā veidā vairāk popularizējot tieši šo nozari un mēģinām iesisties tajā tirgū iekšā. Tad noteikti priekšā mūs gaida maija svētki, kur mēs arī plānojam kaut kādus pasākumus un tad jau jāskatās – “Karbunkulim” 20 gadu jubileja un arī papildus citi pienākumi – jāsagatavojas Īrijas prezidentūrai, jāsagatavo lietu nodošana pēctecim. Tā kā priekšā vēl ļoti aktīvs laiks, iespējams, pat visaktīvākais visā rotācijā.”
Baiba Gaigra, 3×3 Īrijā vadītāja:
“Šogad jau 14. gadu, no 16. līdz 22. augustam Īrijā norisināsies pasaules latviešu saiets 3×3. Šogad saieta tēma ir “Laime” un moto “Ej, Laimiņa, tu pa priekšu”. Ko mēs tur darīsim? Mēs darīsim visas lietas, kas latviešus dara laimīgus. Kas mūs dara laimīgus? Paēst mums garšo, būs latvieša virtuve. Nevis latviskā virtuve, bet latvieša virtuve. Kas mums latviešiem ir virtuvē? Būs fermentēšana, kas ir ļoti svarīgi, raudzēšana, skābēšana, viss, kas burbuļo, tas vēderam! Galvai. Kas mūs dara laimīgus, kā atrisināt lietas, kas mums varbūt velkas līdzi jau paaudzēm, un nolikt viņas beidzot tur, kur viņām ir jābūt plauktā un tālāk dzīvot laimīgiem. Rotas. Kā mēs rotāsimies? Šogad atpakaļ ir rotu kalšana. Kreklu šūšana. Es pati mācīšu runāt. Tātad, 3×3 teātra vietā šogad būs publiskā runa. Kā runāt? Vēl svarīgāk, ko runāt un kad runāt? Un kā zināt, kam runāt?”
Kitija Elinčeva, tautas deju kopa “Karbunkulis”:
“Šis gads ir jau mazliet ieskrējies un pirmais tuvākais pasākums deju kopai “Karbunkulis” būs 17. martā Patrika dienas parāde Kilkenijā. Un pēc tam “Karbunkulis” dodas uz Galveju ciemos pie deju kopas “Rietumkrasts”, kopā pavadīsim laiku meistarklasē un piedalīsimies koncertā. Bet šī gada lielais notikums ir deju kopas “Karbunkuļa” 20. dzimšanas diena. Mēs esam aicinājuši draugus no tuvākām un tālākām vietām, lai kopā vienotos dejā, parādītu savu kultūru un arī aicinām pievienoties ne tikai latviešus, bet arī vietējos iedzīvotājus, jo koncerts notiks Portlīšā, Portlīšas centrā. Un mēs vēlamies parādīt īriem un vietējai kopienai latviešu tautas tradīcijas.”
Maruta Kaire, koris “LA’IR”:
“Kora “LA’IR” šī gada plāni – pirmais mums tuvākais pasākums ir Galvejā, piedalīsimies koncertā “Pavasaris sirdī”. Paralēli mēs gatavojamies svētkiem “Manai Dzimtenei”, kur mums jau ir bijušas meistarklases Vācijā un marta beigās mēs brauksim uz “Straumēniem”, kur atkal būs meistarklases. Un tad rudenī mēs piedalīsimies koncertā, kas būs veltīts Latvijas svētkiem. Bet kopumā mums korī šobrīd ir ļoti liels pieplūdums ar dalībniekiem un līdz ar to mums tagad galvenais plāns ir papildināt un izdomāt, kādus kora tērpus mēs gribēsim, lai mēs izskatāmies vienoti un, jā, lai mēs visos svētkos izskatītos skaisti arī vizuāli, ne tikai muzikāli.”
Solveiga Slaidiņa, Īrijas latviešu nacionālās padomes valdes priekšsēdētāja:
“Īrijas latviešu nacionālajai padomei šogad būs latviešu valodas nometne, tad sekos vasaras nometne un, protams, gatavosimies arī Latvijas valsts svētkiem.”

Laima Ozola, Niklāvs Miezis, Dublinā

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.