Svētā Patrika diena, kas tiek svinēta 17. martā, ir nozīmīgi svētki Īrijā, un tajos plaši tiek svinēta valsts unikālā kultūras identitāte, īru vienotība un nacionālais lepnums, kā arī pieminēts Zaļās salas patrons svētais Patriks. Kādreizējie reliģiskie svētki mūsdienās ir attīstījušies par daudzveidīgu svinēšanu, kurā nozīmīgākā daļa ir parādes, kas notiek ikvienā pilsētā un ciematā valstī.
Šogad krāšņa parāde notika arī Galvejā, kas ir trešā lielākā Īrijas pilsēta ar gandrīz 86 tūkstošiem iedzīvotāju. Tajā piedalījās arī iepriekšējais valsts prezidents Maikls Higinss un viņa kundze Sabīne.
Kā jau tas Īrijā ir ierasts, parādē bija pārstāvētas ne vien vietējās skolas, interešu grupas, pūtēju orķestri un klubi, nevalstiskās organizācijas un dienesti, bet arī citu nacionalitāšu grupas. Statistika liecina, ka 11% Galvejas iedzīvotāju pieder mazākumtautību kopienām.

Parādē, kuras devīze šogad bija “Leģendas un uzlecošas zvaigznes” un ko vēroja tūkstošiem cilvēku, 3000 dalībnieku vidū gāja ne vien ukraiņi, poļi, meksikāņi, filipīnieši un gruzīni, bet, protams, arī latvieši. Pilsētā un tās apkaimē dzīvo vairāk kā divi tūkstoši ieceļotāju no Latvijas.
“Galvejas latviešu atbalsta grupa” svētku parādē bija pulcinājusi gan Latvijas vēstniecības pārstāvjus, gan vietējos dejotājus no kopām “Pastaliņas” un “Rietumkrasts”, ĪLNP valdes priekšsēdētāju Solveigu Slaidiņu, kā arī LatWest Asociācijas pārstāvjus no Klerimorisas pilsētas. Bet lielākais pārsteigums parādē bija vidējās paaudzes deju kolektīvs „Mārupieši” no Latvijas.
Gunta Skuja, VPDK “Mārupieši” vadītāja:
“”Mārupieši” ļoti sen nav viesojušies nekur, jo kopš kovida laika pēdējais brauciens ir bijis uz Peru un Čīles festivālu. Mēs bijām ļoti priecīgi, ka mums izdevās izveidot kontaktu ar vietējiem latviešiem, un ļoti gribējām ar savu klātbūtni priecēt Patrika dienas gājienu. Un tiešām, lai arī laika apstākļi ir tādi, kā vienmēr Īrijā, mēs no sirds to izbaudījām. Pirmkārt, jau vietējo iedzīvotāju apģērbs liecina, ka šeit ir tās Patrika dienas svinības. Un mums ir sava veida sakritības, jo arī Mārupes novada karogā ir šīs zaļās krāsas. Mēs pilnīgi jutāmies piederīgi. Tālāk mēs iepazīsim Īriju un, protams, dejosim koncertus.”
Tas, ka “Mārupiešiem” izdevās izveidot kontaktus ar vietējiem latviešiem, nav liels pārsteigums, jo viņu kolektīvā dejo Aiga Kunicka, kura savulaik ir dzīvojusi Īrijā un vadījusi šeit deju kopu “Nemiers”. Viņa atzina, ka atgriešanās Zaļajā salā ir prieka un pozitīvu emociju pilna.

Aiga Kunicka, VPDK “Mārupieši” dejotāja:
“Tas sākās ar – vai tu mums nevarētu parādīt kādu skaistu vietu. Es teicu, protams, ir daudz skaistas vietas Īrijā. Tas sākās ar to, bet pēc tam – varbūt mēs varam iet arī gājienā un varbūt arī koncertā piedalīties.
Principā sākuma doma bija tikai atbraukt uz pāris dienām paskatīties, kas tā Īrija ir.
Pēdējā reizē, kad biju Īrijā uz “Nemiera” 10 gadu jubileju, es domāju, ka es nekad šeit vairs nebūšu, nekad neiešu gājienā, nekad nedejošu Īrijā, bet viss mainījās.”
Galvejas latviešu atbalsta grupas pārstāve, dejotāja un bērnu deju kopas “Pastaliņas” vadītāja Aija Arāja- Čunka, kura bija saorganizējusi latviešu piedalīšanos parādē, atzina, ka ir brīnišķīga sajūta būt daļai no īru svētkiem.
Aija Arāja- Čunka, bērnu deju kopas “Pastaliņas” vadītāja:
“Viņi ļoti priecājas par mūsu tērpiem. Vienmēr saka – o, jūs izskatāties tik brīnišķīgi. Vispār, šodien man pajautāja, vai mēs neesam no Āfrikas, jo tērpi ir ļoti koši. Bija asociācija ar āfrikāņiem. Tad mēs vienmēr mēģinām izskaidrot, ka nē, mēs esam lepni latvieši.
Vismaz es personīgi neesmu izjutusi kaut kādu pretestību, jo mēs jau neejam pret īru kultūru. Mēs atbalstām īru kultūru, mēs ikdienā esam iekšā visā īriskajā. Savā nedēļas nogalē mēs piekopjam savas latviešu tradīcijas un tagad iznākam svētkos un parādām, ko mēs darām savās nedēļas nogalēs.”
Pēc parādes “Mārupieši” sagādāja jaukus svētku mirkļus arī Menlo Park viesnīcas darbiniekiem un apmeklētājiem, nodejojot divas latviešu dejas un iesaistot dančos arī skatītājus.

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.