Lietuvietim, kurš uzbruka savam piedzērušajam draugam, reaģējot uz neķītriem piedāvājumiem attiecībā uz viņa māti, Īrijas tiesa par slepkavību piespriedusi mūža ieslodzījumu, vēstī The Irish Times.
Centrālajā krimināltiesā tika nolasīts nogalinātā Jura Kokenberga divu brāļu cietušā ietekmes paziņojums, kurā bija teikts, ka sliktākā pieredze viņu dzīvē bija ieskatīties saviem vecākiem acīs, lai pateiktu, ka viņi ir zaudējuši dēlu.
Mareks un Oskars Kokenbergi rakstīja, ka vērot, kā viņu māte un tēvs atvadās no sava pirmdzimtā dēla, bija vissāpīgākā lieta, ko viņi piedzīvojuši.
“Juris nebija perfekts, bet viņš bija cilvēks. Viņš pieļāva kļūdas, tāpat kā mēs visi, bet viņš nekad nevienam nenodarīja pāri. Viņš bija laipns, ļoti dāsns, jauks un uzmanīgs.”

Tiesai tika paziņots, ka apsūdzētajam Tomas Cypas ir 55 iepriekšējas sodāmības.
Apsūdzētā advokāts Brendan Grehan tiesai pastāstīja, ka viņa klients vēlas pateikt Kokenbergu ģimenei, ka viņš nožēlo uzbrukumu Jurim un nekad nav gribējis viņu nogalināt.
Šī mēneša sākumā zvērinātie ar balsu vairākumu 10 pret 2 atzina Lietuvas pilsoni Tomas Cypas par vainīgu Jura Kokenbergu slepkavībā.
Apsūdzētais līdz pat tiesas prāvas beigām neatzina savu vainu šajā slepkavībā, apgalvojot, ka uzbrucis draugam pašaizsardzības nolūkā.
Piespriežot neizbēgamo mūža ieslodzījumu, kas paredzēta par slepkavību, tiesnesis Paul McDermott atzīmēja, ka šādas lietas ir “ļoti grūtas tiem, kas paliek aiz tām”.
Viņš teica, ka cietušā ietekmes ziņojums “daiļrunīgi liecina par briesmīgo ilgtermiņa ietekmi, ko šāda vardarbīga nāve atstāj uz vecāku un ģimenes locekļu labklājību un nākotni”.

Ziņojumu bija sagatavojuši mirušā divi brāļi, un tiesā to nolasīja Kokenberga svaine.
Tajā bija teikts, ka brāļi nekad nav varējuši atvadīties no Jura un ka viņš tika izrauts no viņu ģimenes.
“Pēdējā diena, kad mēs redzējām Juri, bija divas dienas pirms viņa vardarbīgās nāves. Viņš apciemoja mūs mūsu mājās. Vai es apskāvu savu brāli? Nē. Kā gan es varēju zināt, ka tā būs pēdējā reize, kad es viņu redzēšu dzīvu?”
Vissmagākā lieta, ko mēs jebkad esam piedzīvojuši, bija zvans mūsu vecākiem. Paziņot tik briesmīgas ziņas bija neiedomājami grūti. Bērna zaudēšana jebkurā vecumā ir visbriesmīgākais zaudējums un katra vecāka ļaunākais murgs. Tas bija vissliktākais, kas notika mūsu dzīvē, ieskatīties mammas un tēta acīs un pateikt viņiem, ka viņi ir zaudējuši dēlu.”

FOTO: baltic-ireland.ie