Aizvadītajā nedēļas nogalē Anglijā, Daugavas Vanagu Fonda īpašumā “Straumēni” satikās Britu salu latviešu koru diriģenti un dziedātāji, lai kopīgi gatavotos šīs vasaras lielajam notikumam – koncertam “Manai dzimtenei”, kas 11.jūlijā notiks Rīgā, Mežaparka estrādē “Sidraba Birzs”. Neraugoties uz skandāliem, kas joprojām apvij šo pasākumu, lielākā daļa astoņu Lielbritānijas un Īrijas koru dziedātāju aktīvi gatavojas, apgūstot repertuāru, pērk lidojuma biļetes, rezervē atvaļinājumus un ir apņēmības pilni būt par šī muzikālā notikuma daļu.

Kopmēģinājumā piedalījās vairāk kā 120 dziedātāji no sešiem Anglijas koriem un diviem koriem no Īrijas – “LA’IR” un “eLVē”. Sestdien visas dienas garumā mēģinājums tika veltīts Raimonda Paula darbu apguvei un izpildījuma mākslinieciskajai pilnveidei. Šoreiz tas gan notika bez Latvijas diriģentu piedalīšanās un nesavtīgu darbu kopkora skanējumā ieguldīja pašmāju diriģenti – Andra Zobens East un Lilija Zobens (Anglija), Rasa Stonkus, Signis Jaunzems un Inguna Grietiņa Dārziņa (Īrija).
Kopmēģinājuma organizatore, Londonas latviešu kora diriģente Andra Zobens East atzina, ka sestdien kopmēģinājumā tika paveikts liels darbs, pieskaroties gandrīz visām koncerta “Manai dzimtenei” repertuāra dziesmām un jaunajām apdarēm, sevišķi tām, kas koriem iepriekš nav bijušas pazīstamas.
“Es pamanīju, cik daudz vienkāršāk ir mācīties jaunas dziesmas lielā pulkā. Dziedātājiem ir daudz lielāka pārliecība un es sajutu, ka tas process patiešām gāja uz priekšu.”
Jautāta par noskaņojumu koristu vidū, Andra atzina, ka tas ir pozitīvs, jo cilvēkus uzrunā Maestro mūzika un viņi arī priecājas par gaidāmo iespēju būt kopā.

“Šādi lieli pasākumi ļoti palīdz koru darbībā, tas dod koriem mērķi, sevišķi pie mums. Dažos gadījumos mazajās pilsētās koriem ir mazāks sastāvs un tad ir mazliet grūtāk apgūt repertuāru un saprast to kopkora sajūtu. Kad sanākam kopā šādos kopmēģinājumos, tad sākam sajust to spēku, kas ir kopkorī. Es domāju, kas tas ir arī tas, kāpēc cilvēki tomēr grib braukt uz šo pasākumu Rīgā. Forša iespēja būt tur foršā laikā – jūlijā un arī pavadīt Latvijā brīvdienas. Un vēl, man liekas, ka Raimonda Paula mūzika, neskatoties uz visu to politiku, kas notiek, joprojām uzrunā ļoti daudzus cilvēkus. Daudzi ar to ir uzauguši. Tas ir mans iespaids, kāpēc koristi joprojām grib to darīt.”
Latviešu jauktā kora Īrijā “LA’IR” diriģente Rasa Stonkus atzina, ka pirms stāšanās kopkora priekšā jutusi satraukumu, taču tas pazudis brīdī, kad izskanēja pirmie viņas diriģētās dziesmas “Es nāku no mazas tautas” akordi.
“Kopmēģinājums aizritēja ļoti veiksmīgi, skanīgi un viennozīmīgi pozitīvi. Man bija ļoti liels prieks strādāt ar tik dziedāt gribošu un skanīgu kopkori un tik skaistām dziesmām. Es ticu, ka lielais kopkoris koncertā “Manai dzimtenei” skanēs grandiozi un ļoti skaisti. Protams, bija mazas nianses, kuras mēs kopīgi nostabilizējām, lai pilnveidotu dziesmu skanējumu, bet kopumā koristi un diriģenti ir vienkārši malači. Dziedātāju balsīs, acīs un emocijās varēja just, ka viņi ir gatavojušies un ar nepacietību gaida vasaru, kad “Sidraba Birzī” varēs izdziedāt šīs skaistās dziesmas.”

Lielākā daļa koristu sacīja, ka ļoti gaida koncertu “Manai dzimtenei” ne vien tāpēc, ka mīl Raimonda Paula radīto mūziku, bet arī tāpēc, ka diasporas koriem nav daudz šādu lielu pasākumu, kuros ir iespēja piedalīties.
Dziedātāji atzina, ka mēģina neņemt vērā gaidāmā pasākuma “aizkulises” un ar to saistītās negācijas, jo par “politiku” svarīgāka ir viņu vēlme būt visiem kopā Mežaparkā un dziedāt, iepriecinot citus un arī sevi.
Ziemeļanglijas latviešu kora “Northern Voices” vadītāja Kristīne Vaitkeviča:
“Mums tā ir iespēja aizbraukt uz Latviju, vienoties dziesmā, būt atkal visiem kopā un dziedāt Mežaparka estrādē.
Kopmēģinājumi ir iespēja koriem mācīties repertuāru kopā. Ja mēs esam mazāks koris un mums nav balsu grupās pietiekami daudz dziedātāju, tad šī ir iespēja izdziedāt dziesmas kvalitatīvi, tieši tā, kā vajag. Un, protams, neatņemama sastāvdaļa ir arī sadziedāšanās un sadraudzība vakarā. Tas ir veids, kā mēs uzturam attiecības ar citiem. “
Vidusanglijas Latviešu kora “Nora” dziedātāja Agnese:
“Mūs neinteresē visas šīs politiskās un finansiālās lietas un nekad nav pat parādījusies doma uz pasākumu nebraukt. Visi tie ķīviņi ir sekundāra lieta, mēs vienkārši dziedam tālāk. Radiniekiem arī jau ir sapirktas biļetes uz koncertu un man apkārt nebija neviena, kas teiktu, ka nebrauks.”
Londonas latviešu kora dziedātāja Elija:
“Man liekas, ka mēģinājumā mēs daudz padarījām, izgājām cauri programmai, sapratām, pie kā vēl ir jāpastrādā, lai mēs būtu gatavi svētkiem. Es domāju, ka mēs visi tos izbaudīsim. Dzīvojot diasporā, mana ideoloģija ir tāda, ka es nevēlos iedziļināties tajā, kas tur notiek. Mēs vienkārši gribam dziedāt un būt kopā. Tā bija arī šeit, šajās divās dienās, kur varējām sapazīties ar citiem diasporas koru dalībniekiem. Un izbaudīt latviešu mūziku!“
Pēc sestdienas mēģinājuma, vakarā gandrīz ikviens, kurš spēlē kādu mūzikas instrumentu, ķērās pie muzicēšanas un, kā jau tas kopmēģinājumu reizēs ierasts, Zviedru zālē sākās lustīga un skanīga vakarēšana ar latviešu dančiem, dejām un dziesmām. Skanēja vijole, flauta, ģitāras, bungas un, protams, balsis, izdziedot pašiem tuvas un mīļas latviešu dziesmas. Arī sirsnīgas sarunas, joki un smiekli.
Svētdien abi Īrijas kori devās savās gaitās, bet kopmēģinājumu turpināja Anglijas kori, gatavojoties Latviešu Kultūras dienai, kas notiks 2.maijā Leisterā.
Noslēgumā ikviens dalībnieks mājup devās ar gandarījumu par labi paveiktu darbu un siltu prieku par aizvadīto kopā būšanu ar savējiem.
Kopmēģinājumu atbalstīja Daugavas Vanagu Fonds Lielbritānijā, bez maksas atvēlot telpas “Straumēnos”.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
FOTO: baltic-ireland.ie