4.maiju latvieši svin ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Un mēs pabijām vienā no tādām vietām.
Kur mēs bijām un ko darījām?

Evisa Keiša: “Mēs šodien esam Ziemeļīrijā, Enniskillen, un mēs kāpsim kalnā “uz debesīm” un svinēsim “Baltā galdauta” svētkus kopā ar latviešiem.”
Uznesīsim karogu augšā?
Evisa Keiša: “Noteikti uznesīsim karogu, dziedāsim dziesmas, pašā augšā noteikti skanēs himna!”
Ja atmiņa neviļ, šī ir pirmā reize, kad Ziemeļīrijā tiek svinēti 4.maija svētki?
Evisa Keiša: “Jā, šī ir pati, pati pirmā reize un prieks, ka tik daudzi latvieši sanāca kopā no visas plašās Īrijas un Ziemeļīrijas!”

Kādas ir emocijas tik neparastā veidā svinot 4.maiju?
Aivija Krūmiņa: “Ja godīgi, man liekas, ka latvieši šādu pasākumu ir rīkojoši arī iepriekšējos gados, tikai citā vietā. Šī ir mana pirmā reize un es šeit īstenībā esmu pateicoties savam dēlam, kurš bija redzējis informāciju un mēs principā “ielecām pēdējā vilcienā” – desmitos vakarā izdomājām: “Jā, kāpēc ne?” un es noteikti nenožēloju, iesaku arī visiem citiem! Es šeit esmu satikusi tik daudz latviešus, tajā skaitā cilvēkus, ar kuriem es mācījos kopā pamatskolā un nemaz nezināju, ka viņi dzīvo Īrijā. Tā kā šis noteikti ir bijis gan pārbaudījums sev fiziski, gan arī morāli ļoti liels piepildījums. Es noteikti jūtos gandarīta par šo dienu, esmu pateicīga visiem latviešiem. Visi ir bijuši tik draudzīgi, tik saliedēti un tā noteikti ir ļoti labi pavadīta diena!”

Jānis Gulbis: “Nu, lūk, tās emocijas ir kā ierasts šajā kalnā kāpjot, vienīgi – vajadzēja izvēdināt karodziņu. Loģiski – satikt draugus, vairāk pazīstamus vai mazāk pazīstamus, vairāk redzētus vai mazāk redzētus. Viss bija ļoti jauki, garastāvoklis ir labs, mēs esam stipri, mēs esam vareni, esam iesvīduši, esam nedaudz slapji.”
Aija Gulbe: “Vēl nekas nav beidzies, mēs vēl balto galdautiņu klāsim. Es ceru, ka laika apstākļi mums to visu ļoti nesabojās, baltais galdautiņš mums būs un svinēsim 4.maiju. Ko es vēlos teikt – paldies visiem latviešiem, kas šeit to visu organizēja, jo šeit kalnā mēs neesam pirmo reizi, bet šīs tomēr ir savādākas emocijas, nekā kāpt ģimenes lokā. Ar sarkanbaltsarkano karogu tas ir daudz emocionālāk. Jā, un jāsaka, tas ir lielisks saliedēšanās pasākums.”
Jānis Gulbis: “Paldies organizatoriem! Uz tikšanos nākamreiz!”

Dana Mazure: “Emocijas ir fantastiskas, prieks bija satikt latviešus! Šajā kalnā jau esmu kāpusi iepriekš un esmu piedalījusies arī kāpšanā Patrika kalnā, katrā ziņā ir patīkami, ļoti, ļoti patīkami satikt daudz latviešu cilvēkus. Varētu viņi vēl vairāk un vairāk nākt. Tā kā – super, fantastiski!”

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.