Aizvadītās nedēļas nogalē Dublinā viesojās Latvijas Kultūras ministre Agnese Lāce, kura apmeklēja kultūras svētkus Dublinas vecpilsētā un 4.maijā vēstniecības rīkotajās Baltā galdauta brokastīs tikās ar aktīvajiem latviešiem, tostarp, arī ar portāla pārstāvjiem.
Ministre intervijā pastāstīja, ka Īrijā tā īsti ir pirmo reizi, jo iepriekš šeit bijusi tikai uz īsu brīdi. Viņa pauda prieku par to, ka šoreiz ir bijusi iespēja satikt vietējos, redzēt pilsētu un arī saulrietu no Howth pussalas kalna.
“Man tiešām ir liels prieks būt šeit. Aprunājoties ar skoliņām un citiem latviešiem varēja just to tiešām lielo cenšanos, par spīti visādiem izaicinājumiem, darīt labas lietas.”
Ministre pastāstīja, ka viņai diasporas izaicinājumi ir pietiekami tuvi un saprotami arī personīgi, tā kā viņas dzīvesbiedrs ir dzimis latviešu ģimenē Kanādā. Viņa sacīja, ka vīra vecāki, visticamāk krietni nopūlējās, lai dēls sestdienās hokeja vietā ietu uz latviešu skolu. A.Lāce arī pati kādu laiku ir dzīvojusi un studējusi Nīderlandē un pirms kļūšanas par kultūras ministri ir bijusi pētniece migrācijas un integrācijas jomā.
Runājot par Latvijas sniegto finansiālo atbalstu diasporai, ministre norādīja, ka viņasprāt, atbalsts medijiem un kvalitatīvas informatīvās telpas uzturēšanai ir viens no galvenajiem uzdevumiem sabiedrības noturības kontekstā.

“Droša informatīvā telpa, informēta sabiedrība, kas zina, kā atšķirt faktus no dezinformācijas, tas ir ļoti svarīgi, lai mēs spētu mobilizēties jebkurā krīzes situācijā. Tas raksturo to mūsu noturību un uzticēšanos uzticamiem, kvalitatīviem, neatkarīgiem medijiem. Tieši tāpēc šajā laikā, kad mēs veicām samazinājumus citviet, medijiem tas nav samazināts, tieši otrādi – esam izveidojuši arī jaunu programmu reģionālo mediju stiprināšanai un atbalstam. Mediju atbalsta fonds ir saglabājies līdzšinējā apmērā un mēs redzam, ka tam ir arī pieprasījums.”
Ministre pastāstīja, ka atbalsts diasporas medijiem ir saglabājies līdzšinējā apmērā un papildus ir nākuši klāt sadarbības projekti ar nacionālajiem medijiem.
“Mums ir svarīgi, lai diasporā atspoguļotu to, kas ir svarīgi diasporā dzīvojošajiem par norisēm diasporas kopienās un Latvijā. Tieši tikpat svarīgi ir, lai diasporas stāstus sadzirdētu un ieraudzītu arī Latvijā un lai tas parādītu, ka mēs katrs esam Latvija, vienalga, kur mēs katrs dzīvojam. Mēs katrs esam piederīgi Latvijai un veidojam kopējo Latvijas stāstu. Arī, lai skaidrotu, kāpēc diasporas politika kopumā ir nozīmīga, stāsti no diasporas, kurus redz un dzird Latvijā, ir ļoti svarīgi.
“Es pati arī esmu dzīvojusi ārpus Latvijas, es zinu, kā tas ir – meklēt vietējo latviešu kopienu tur, kur tu tobrīd dzīvo. Es zinu arī, cik grūti ir atgriezties. Man ir ģimenes saiknes ar latviešiem Kanādā un tas ir kaut kas tāds, ko es izjūtu ļoti personīgi, bet, manuprāt, arī valstiskā līmenī šīs te personīgās saiknes un katra cilvēka sajūta par to, vai viņš ir pamanīts uz sadzirdēts, galu galā būs tas, kas izveidos noturīgu sabiedrību.”
A.Lāce pastāstīja, ka turpinās arī valsts finansējums Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai diasporā, ko administrē PBLA. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad atbalstu varēja saņemt diasporas pašdarbības kopas, lai segtu izdevumus par īri vai, piemēram, tautas tērpu iegādi, tagad fokuss vairāk ir vērsts uz metodisko palīdzību. Tas nozīmē, piemēram balsu ierakstu radīšanu koriem, lai atvieglotu dziedātājiem repertuāra apguvi, kā arī darbu ar horeogrāfiem un virsdiriģentiem, un meistarklašu organizēšanu.

“Es gribētu īpaši izcelt darbu ar bērnu un jauniešu kolektīviem, jo visur pasaulē mēs redzam, ka kļūst arvien grūtāk bērnus un jauniešu iesaistīt dziesmu un deju svētku kustībā, vai tas būtu korī, deju kopā, amatieru teātrī vai folkloras kopās. Tas prasa iet līdzi laikam, izmantot jaunus instrumentus un metodes. Tāpēc ir aicinājums izmantot iespēju un strādāt arī ar speciālistiem no Latvijas, lai to atvieglotu. Manuprāt, šāds metodiskais atbalsts mainīgajos laikos, kad mēs kļūstam izkliedētāki šajās kopienās, ir ļoti būtisks, lai mēs varētu to ilgtspēju nodrošināt.
Jautājām ministrei arī viedokli par kaislībām, kas jau labu laiku virmo ap Sabiedrības integrācijas fondu (SIF). A.Lāce atbildēja, ka jau kopš jautājuma par fonda lietderīgumu aktualizēšanas, ir iestājusies par to, ka institūcijai, kas palīdz veiksmīgāk administrēt finansējumu dažādiem mērķiem, ir nozīmīga loma demokrātiskā sabiedrībā. Viņa sacīja, ka šāda neatkarīga institūcija, kuras pārvaldībā ir iesaistīta arī pilsoniskā sabiedrība, ir veids, kā stiprināt demokrātiju un nodrošināt caurspīdīgumu.
“Protams, vienmēr var un vajag vērtēt, vai visas programmas, kuras administrē SIF, ir jādara SIF. Noteikti ir iespējas, kad ministrijas pašas var to darīt. Bet tādās programmās, kurās ir nepieciešama maksimāla attālinātība no politiskās lemšanas, kā Mediju atbalsta fonds, kā NVO atbalsta fonds, tam ir jānotiek neatkarīgā institūcijā ar skaidru lēmumu pieņemšanas un pieteikumu vērtēšanas procesu.”
Ministre sacīja, ka tuvākajā laikā tiks veikts audits, tiks vērtēts, kādas programmas varētu palikt SIF administrēšanā, kādas – novirzīt citur, kopumā skatoties abos virzienos – gan uz to, ko fonds varētu nedarīt, gan uz to, ko tas varētu darīt vairāk.
Kopumā par Īrijas latviešu kopienas aktivitātēm A.Lāce sacīja, ka vienmēr novērtē brīvā laika veltīšanu latviešu tradīciju, valodas un kultūras kopšanai, un tā nozīmīgumu ik pa laikam ir vērtīgi katram atgādināt pašam sev, un svētku pasākumi ir lieliska iespēja to darīt, parādot šī ilgstošā darba rezultātu.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.