Vasarsvētku svētdienā Dublinā, St. Finnian’s luterāņu dievnamā, kā tas jau gadiem ilgi ir ierasts, uz dievkalpojumu kopā pulcējās vācu draudze, kas ir dievnama saimniece, un arī latvieši, poļi, zviedri un citu tautību luterticīgie.
Multilingvālajā euharistiskajā dievkalpojumā līdztekus vācu mācītājiem Florian un Anja von Issendorf kalpoja ne vien to draudžu gani, kuras ikdienā darbojas St. Finnians baznīcā – LELB Pasaulē Īrijas un Lielbritānijas apgabala prāvests un Kristus Apvienotās luterāņu draudzes mācītājs Imants Miezis, poļu draudzes mācītājs Wojciech Froehlich un Zviedru luterāņu baznīcas Londonā kapelāne Magdalena Sjöholm, bet arī vairākas garīdznieces no Lielbritānijas, Polijas un Amerikas.
Īpašā viešņa, Lielbritānijas luterāņu baznīcas bīskape Paulina Hlawiczka-Trotman uzrunāja klātesošos un savā svētrunā atgādināja, ka Vasarsvētki ir kristīgās baznīcas dzimšanas diena, un šī diena arī iezīmē baznīcas misijas sākumu.

Gluži tāpat kā pašā pirmajā Vasarsvētku notikumā, dievkalpojumā izskanēja daudzas valodas – Bībeles lasījumi un lūgšanas tika teiktas vācu, angļu, īru, latviešu, poļu, zviedru, spāņu, portugāļu un citās, kopumā 18 valodās.
Šis dievkalpojums Kristus Apvienotajai latviešu luterāņu draudzei bija īpašs ar to, ka tajā tika parakstīts vēsturisks vienošanās memorands starp visām četrām draudzēm, kuru kalpošana notiek St Finnians baznīcā. Dievnama saimnieki – vācu luterāņu draudze ar to nostiprināja saikni ar pārējām draudzēm un apliecināja vēlmi veidot vienotu luterāņu kopienu Īrijā. Memorands paredz, ka latviešu, poļu un zviedru draudzes turpmāk saviem regulārajiem dievkalpojumiem varēs izmantot dievnama un Luterhausa telpas bez atlīdzības. Savukārt visu četru draudžu cilvēki vienosies ikgadējās talkās, remontdarbos, dievnama uzkopšanā un veicot citus lielākos dievnama un draudzes nama uzturēšanai nepieciešamos darbos.

Latviešu luterāņu dievkalpojumi St Finnians baznīcā notiek jau gandrīz 20 gadus, taču gadiem ilgi ar vācu draudzi ir pastāvējušas drīzāk saimnieka-īrnieka attiecības, nekā draudzība vai vienotība. Pēdējo pāris gadu laikā tas ir nozīmīgi mainījies, ir sākusi veidoties sadraudzība un izjusts sirsnīgs atbalsts no baznīcas saimnieku puses. Parakstītais memorands ir ļoti nozīmīgs latviešu draudzei ne vien praktiskajā, bet arī garīgajā ziņā, atzina Kristus Apvienotās luterāņu draudzes mācītājs Imants Miezis: “Luterāņu ticībai piederīgie cilvēki ir atbraukuši uz mītnes zemi Īriju no dažādām valstīm, runā dažādās valodās, tomēr daudz kas ir kopējs un saprotams visiem. Piemēram, ticības apliecības, dievkalpojumu kārtība, lasījumi, dziesmas. Varētu pat teikt, ka mēs runājam dažādās, tomēr vienā saprotamā valodā. Sirds un attieksmes valodā.
Turpmāk, ne vairs īrējot telpas vienīgajā luterāņu baznīcā Īrijā, bet esot sadraudzībā kopā ar vācu, poļu un zviedru draugiem veidosim ne tikai kopēju kalendāru, lai lietotu telpas dievkalpojumam vai sadraudzībai, bet arī esam aicināti uz ko vairāk – vispirms jau justies kā mājās, kopt un attīstīt, pilnveidot, savu garīgo dzīvi un tad arī veidot gan atsevišķus gan kopīgus luterāņu pasākumus šajā mūsu mītnes zemē Īrijā. Domāju, ka tas ir kā būt lielā ģimenē, kur katram ir savi pienākumi un arī sava atbildība. Un visiem kopā sadarbojoties, protams, tās ir arī lielākas iespējas.”

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.