Trešdien, 17. jūnijā, notika Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) valdes ārkārtas sapulce, kurā tika ievēlēta jauna organizācijas vadītāja. Līdzšinējā LBĪ vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa pagājušajā nedēļā paziņoja par aiziešanu no amata.
Par jauno biedrības valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēta ilggadējā valdes locekle Indra Jākobsone.
Sabiedriski aktīva brīvprātīgā darba veicēja un organizatore, talantīga dziedātāja un aktrise, lieliska pavāre, mamma un ome – to par Indru zina liela daļa Zaļās salas latviešu. Iespējams, kādam mazāk zināma ir viņas varonīgā cīņa ar ļaunu slimību, par ko Indra izvēlējās runāt tieši un atklāti, cerībā, ka tas var palīdzēt citām sievietēm, kurām nākas iet šo grūto ceļu.
Apbrīnojamā dzīvotgriba, gribasspēks un uzņēmība, ar kādu viņa izgāja cauri šim pārbaudījumam, būs lieliski palīgi jaunajai LBĪ vadītājai, attīstot un vedot organizāciju uz jaunām virsotnēm.
Saņemot apsveikumu par ievēlēšanu jaunajā amatā, Indra mulsi sacīja, ka nekad nav tiekusies uz augstiem amatiem.
Viņa pastāstīja, ka piedāvājums uzņemties LBĪ vadīšanu viņai ticis izteikts jau agrāk, bet to noraidījusi, jo šķitis, ka pašas sabiedriskā dzīve ir pietiekami piepildīta. Indra daudzus gadus ir ne vien dziedājusi korī “eLVē”, darbojusies LBĪ un bijusi Latviešu kultūras dienu organizatoru pulkā, bet arī ir 3×3 padomes Īrijā locekle un cilvēks, kurš gadiem ilgi šajos saietos rūpējas par to, lai dalībnieki būtu paēduši un laimīgi. Pēdējos gados Indra ir burtiski uzmirdzējusi arī kā aktrise Īrijas latviešu teātra “Sliedes” izrādēs, kas spēlētas ne vien Īrijā, bet arī Latvijā un citās valstīs.

“Es labprāt piedalos visur, kur varu, jo dzīvoju vienreiz. Es gribu baudīt pasākumus, es gribu baudīt dzīvi, es gribu smaidīt un uzturēt labas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.
Ir kaut kādas lietas, kas atnāk tikai ar gadiem, kaut kas, ko tu saproti. Agrāk arī man ir “gājušas emocijas pa gaisu”, nenoliedzu, ka esmu sadarījusi muļķības, kādas neapdomīgas lietas, par ko man vēlāk ir bijis ļoti žēl. Esmu tāda – līdzko kaut kas ienāk prātā, tā uzreiz speru soli uz priekšu. Agrāk ar ideju gāju uz priekšu un man bija vienalga, kas notiek apkārt. Tagad esmu iemācījusies trīsreiz apdomāt un tikai tad spert soli.”
Savu lomu biedrībā Indra nekādi neizceļ un uzsver, ka kopā ar valdi un citiem aktīvistiem darbosies komandā, un cer, ka iecerētajiem projektiem pievienosies arī citi darboties griboši latvieši. Biedrības lomu Indra redz kā būšanu par sadarbības partneri ikvienai kopai, pulciņam, grupai, kam vajadzīgs jebkāds atbalsts vai padoms.
“Turpināsim organizēt Latviešu kultūras svētkus, Valsts svētku pasākumus, un koncertā aicināsim piedalīties jebkuru, kurš to grib. Man ir ideja veidot arī diskusiju klubiņu, ir domas attiecībā uz jauniešiem. Es saprotu, ka man nav pietiekami liela pieredze, lai veidotu scenārijus, rakstītu projektus, bet tāpēc mēs aicināsim savu artavu ieguldīt cilvēkus, kas to prot. Es uzklausīšu jebkuru, kurš grib darboties. Diskusiju un sarunu ceļā vienmēr var atrast kopsaucēju. Galvenais ir cieņa un sadarbība ar visām kopām un organizācijām Īrijā un varbūt arī citās valstīs. Gribu uzsvērt, ka galvenais ir cilvēcība.”

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
FOTO: baltic-irelad.ie