Latvija aicina Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt valsts atbalsta interpretāciju attiecībā uz valsts institūciju sadarbību ar nacionālajiem pensiju fondiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanai, izriet no otrdien valdībā atbalstītā Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma.

EM norāda, ka Dublinā 9. jūlijā un 10. jūlijā notiks Eiropas Savienības (ES) konkurētspējas ministru neformālā sanāksme, kurā tiks apspriesti iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumi. Sanāksme sniegs iespēju apspriest būtiskus jautājumus, tostarp finansējuma pieejamību augošiem uzņēmumiem, rūpniecības dekarbonizācijas izaicinājumus un virzību uz integrētu vienoto tirgu.
Pirmā diskusija sanāksmē būs veltīta Eiropas augošu uzņēmumu finansējuma problemātikai. Šīs problēmas pamatā ir iespējkapitāla un privātā kapitāla fondu ierobežotais apmērs un sniegums, kā arī nepieciešamība publiskos finanšu instrumentus un normatīvo regulējumu pilnveidot, lai veicinātu investīcijas.
Šajā diskusijā Latvijas nostāja būs, ka Latvija atbalsta ES iniciatīvas, kas vērstas uz privātā finansējuma piesaistīšanas veicināšanu augošiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzsverot, ka uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanā nozīmīga ir piekļuve kapitālam, īpaši izaugsmes posmā. Nepieciešams uzlabot pārrobežu investīciju vidi un stiprināt kapitāla tirgus attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka regulējuma prasības nekavē investoru iesaisti.
Tāpat Latvijas ieskatā ES līmenī ir jāpārdomā investīciju plūsmas un nepieciešamie stimuli Austrumu pierobežā. Patlaban vērojama piesardzīga investīciju politika gan no privātā sektora, gan starptautiskajiem finansētājiem. Karadarbība Ukrainā un potenciālie riski, ko investori saskata ieguldījumiem ES dalībvalstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, kavē ES starptautisko konkurētspēju. Tāpēc būtiska ir ES līmeņa finansējuma pieejamība primāri šajās dalībvalstīs, tādējādi radot signālu par ES vienotu rīcību konkurētspējas stiprināšanā.

Vienlaikus Latvija aicina EK pārskatīt valsts atbalsta interpretāciju attiecībā uz valsts institūciju sadarbību ar nacionālajiem pensiju fondiem MVU finansēšanai, atzīstot šādu sadarbību par tirgus nepilnībai atbilstošu risinājumu dalībvalstīs, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) ir zem 80% no ES vidējā līmeņa, neuzliekot katrai valstij pienākumu šo tirgus nepilnību pierādīt individuāli.
EM atzīmē, ka šāda pieeja mazinātu administratīvo slogu, ļautu efektīvāk piesaistīt Eiropas pensiju kapitālu ieguldījumiem ES ekonomikā, tostarp kopīgiem instrumentiem ar valsts attīstības finanšu institūcijām, piemēram, “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” fondiem, un vienlaikus stiprinātu MVU piekļuvi kapitālam.
Tāpat EM uzsver, ka nepieciešams turpināt diskusiju par elastīgākiem risinājumiem ES līmenī, kas ļautu, pirmkārt, palielināt noteiktos valsts atbalsta apmērus un, otrkārt, nepiemērot valsts atbalsta nosacījumus, tai skaitā intensitāti un apmērus, īpaši tādās stratēģiskās nozarēs kā aizsardzības industrija, tādējādi ļaujot efektīvāk kombinēt privāto un publisko finansējumu.

Otrā diskusija sniegs iespēju izvērtēt, kā dalībvalstis var veicināt rūpniecības dekarbonizāciju nacionālā līmenī, vienlaikus saglabājot starptautisko konkurētspēju.
Šajā diskusijā Latvijas nostāja būs, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dekarbonizācijas pasākumi tiek īstenoti konkurētspējīgās enerģijas izmaksu robežās, vienlaikus saglabājot komersantu investīciju motivāciju un tirgus stabilitāti. Latvija uzskata, ka nepieciešams izmantot elastīgus, samērīgus un tehnoloģiski neitrālus mehānismus, kas samazina izmaksu slogu energoietilpīgajām nozarēm un nodrošina investīciju prognozējamību.
Tāpat Latvija uzskata, ka elektroenerģijas cenu noteikšanai primāri jābalstās tirgus procesos, kas nodrošina konkurenci starp tirgus dalībniekiem, vienlaikus izvairoties no pasākumiem, kas varētu radīt papildu izmaksas citiem tirgus dalībniekiem vai ierobežot konkurenci. Latvija uzskata, ka atbalsts rūpniecības elektrifikācijai būtu īstenojams caur mērķētu uzņēmējdarbības atbalstu, kā arī stiprinot elektroenerģijas tirgu un konkurenci tajā.
Vienlaikus Latvija uzsver nepieciešamību turpināt atjaunīgo energoresursu jaudu attīstību un to diversifikāciju, kā arī attīstīt starpsavienojumus un veicināt esošo tirgus instrumentu izmantošanu, tostarp elektroenerģijas pirkuma līgumus, kas nodrošina lielāku cenu prognozējamību. Tāpat būtiski ir nodrošināt ekonomiski pamatotu risku sadali starp tirgus dalībniekiem un veicināt jaunu, industriālajiem patērētājiem pielāgotu elektroenerģijas produktu attīstību, kā arī veicināt industriālo patērētāju iesaisti elastības un pieprasījuma reakcijas risinājumos.

Reaģējot uz enerģijas cenu kāpumu un ar to saistītajām svārstībām enerģētikas tirgū, Latvija aicina izvērtēt iespējas iestrādāt emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā mērķētus un pagaidu elastības mehānismus, kas ārkārtējos un objektīvi pamatotos apstākļos ļautu uz ierobežotu laiku mazināt CO2 izmaksu slogu energoietilpīgajām nozarēm un siltumapgādes operatoriem, vienlaikus saglabājot sistēmas pamatprincipus un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķus.

Sanāksmes noslēgumā paredzēta iespēja delegācijām apmainīties viedokļiem par kopīgo atbildību rīcības nodrošināšanā ar mērķi novērst šķēršļus, kas joprojām kavē funkcionējoša un integrēta vienotā tirgus izveidi.

Latviju sanāksmē pārstāvēs EM valsts sekretārs Raivis Bremšmits.

FOTO: baltic-ireland.ie