Vakar jau no pusdienlaika Rīgas Latviešu biedrības namā pulcējās tie diasporas kori, kuri sestdien, 11.jūlijā, piedalīsies Raimonda Paula koncertā “Manai dzimtenei.” Vispirms vairāku stundu garā kopmēģinājumā tika izdziedātas lielākā daļa koncerta dziesmu un šī bija pirmā reize, kad diasporieši satikās ar virsdiriģentiem.

Diasporas diriģentus šajā pasākumā pārstāvēs Ilze Atardo no Itālijas. Viņa atzina, ka kori ir patiešām labi sagatavojušies un kopmēģinājumā nelika vilties nevienam no diriģentiem.
Viņa sacīja, ka diasporas dziedātāju vidū, kuri piedalīsies koncertā, ir pārsvarā tie, kuri ir piedzimuši ar Raimonda Paula mūziku šūpulī, uzauguši ar viņa filmu mūziku, ar ballīšu mūziku un dziedāšanu ģimenēs.
”Mēs te esam tāpēc, ka dziesma mūs sauc. Šādi pasākumi obligāti ir vajadzīgi diasporai, jo tas mūs pietuvina Latvijai. Galu galā mēs mazliet pasildām Latvijas ekonomiku, patērējam te savu naudu un parādām, ka mēs esam. Kopumā šie svētki ar to, kā viss ap tiem iegriezās, parāda to, ka var citādāk un vajag citādāk. Kā saka – liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama. Dziesma ir tā, kas uzvarēs, kas skanēs, un tā, kura liek mums būt kopā. Tad, kad dziesma tevi sauc, tad neviens ceļš nav par tālu.”

Pēc labi paveikta darba kopmēģinājumā liela daļa koristu, viņu draugi, radi un kādreizējie kolēģi, kuri ir atgriezušies Latvijā, satikās tepat Māmuļas zālē uz diasporas tīklošanās vakaru. Šī pasākuma iniciatore bija “Eslingenas orķestra” mūziķe Liene Barons.
“Ideja par diasporas tikšanās pasākumu radās šī gada janvārī Anabergas mēģinājumu laikā. Kad redzēju, ar kādu sajūsmu koris no Īrijas metās ap kaklu, ja nemaldos, korim no Bavārijas, es sapratu, ka mēs diasporā tik reti tiekamies. Kaut tikai Eiropas robežās mēs tiekamies tik reti, ka šāds pasākums nedrīkst nenotikt.
Visiem novēlu, lai šajos svētkos, tāpat kā vienmēr Dziesmusvētkos, mēs vienkārši noliekam malā visus savas iekšējās ambīcijas, kaut kādus aizvainojumus, kaut kādus kreņķīšus, un visi dziedam vienu dziesmu — vienā balsī, vienā virzienā un plecu pie pleca.”
Uz jautājumu, ko viņai pašai nozīmē dziesma, Liene atbildēja pavisam īsi: “Mājas.”
Diasporas un viņu draugu tikšanās izvērtās patiešām sirsnīga un prieka pilna. Vispirms vakara dalībnieki varēja mesties jautros dančos kopā ar Rīgas Danču klubu, bet pēc tam visa vakara garumā dziedāt un dejot kopā ar Eslingenas orķestri, baudīt Cēsu alu, aprunāties ar remigrācijas koordinatoriem, kā arī vairāku augstskolu pārstāvjiem. Taču pats galvenais, zālē ik pa laikam varēja dzirdēt priecīgus izsaucienus, apskāvienus, smaidus un sirsnīgas sarunas, kad satikās latvieši no dažnedažādām pasaules malām: Vācijas, Īrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Austrālijas, Amerikas un no daudzām citām valstīm.

Satikties ar diasporas latviešiem bija ieradusies arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, kura pavisam nesen bija atgriezusies no Amerikas latviešu dziesmu svētkiem. Ministre sacīja, ka ir atnākusi mazliet paballēties kopā ar Eiropas latviešiem. Līdztekus tam, ka daudzi klātesošie vēlējās ar ārlietu ministri aprunāties un arī nofotografēties, viņa ar patiesu aizrautību pievienojās diasporas latviešiem gan dziesmās, gan dančos. Bražes kundze pastāstīja, ka pati bija plānojusi piedalīties koncertā “Manai dzimtenei”, bet diemžēl ir pazaudējusi balsi. Pārējiem dalībniekiem viņa novēlēja:” Pirmkārt, lai nevienam nepazūd balss, kā arī novēlu izbaudīt svētku sajūtu, kas rodas Dziesmu svētku estrādē, jo tas ir ļoti īpaši. Un Raimonda Paula mūzika kopā ar šīm sajūtām ir kaut kas pavisam īpašs katra latvieša sirdij. Dziedam, dzīvojam un baudām to, ko varam darīt ar prieku! Man pašai dziedāšana ir meditācija. Kad es dziedu savā korī, tad neko citu nevaru domāt, tad ir tikai dziesma, jāseko diriģentam. Laimes sajūta.”
Piektdienas vakarā jau visi koncerta dalībnieki satiksies “Sidraba birzī” uz pirmo kopīgo mēģinājumu, lai saskaņotu un pieslīpētu savu sniegumu. Ticot, ka sestdienas vakarā koncertā Maestro mūzika liks aizmirst visas negācijas un dziesmu gars vienos gan dalībniekus, gan skatītājus.

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.