Kad Signe Vanaga kopā ar vīru devās uz Īriju, viņu mērķis bija skaidrs – nopelnīt pietiekami daudz, lai Latvijā izveidotu savu mājvietu un nākotni. Sākotnēji bija doma aizbraukt uz aptuveni pieciem gadiem, sakrāt līdzekļus un atgriezties mājās. Lai gan dzīve ārzemēs pavēra jaunas iespējas un pieredzi, doma par Latviju nekad nepazuda.

“Abi esam no Madonas puses. Mēs aizbraucām ar konkrētu mērķi – sakrāt naudu savam mājoklim. Negribējām sākt dzīvi ar lieliem kredītiem. Gribējām paši izveidot savu ģimenes ligzdiņu,” stāsta Signe.
Jau pirmajā gadā ģimenei izdevās Madonā iegādāties savu pirmo dzīvokli.
“Kad atbraucām atvaļinājumā, nopirkām dzīvokli. Tas deva drošības sajūtu – ja kādreiz gribēsim atgriezties, mums būs savas mājas un nebūs jāsāk viss no nulles,” atceras Signe.
Ar laiku mērķi kļuva lielāki. Dzīvoklim sekoja zemes gabals, sapņi par savu māju un plašāku dzīves telpu. Dzīvojot Īrijā, ģimene turpināja strādāt un krāt, vienlaikus izmantojot iespēju daudz ceļot pa Eiropu. Tomēr, neskatoties uz iespējām un stabilitāti, doma par atgriešanos Latvijā arvien biežāk kļuva par galveno nākotnes plānu.
Izšķirošais brīdis pienāca, kad Signe gaidīja pirmo bērnu.
“Kādā brīdī es vīram pateicu – kad mēs brauksim mājās? Sapratu, ka negribu audzināt bērnu prom no Latvijas. Mēs jau bijām sasnieguši to, ko gribējām. Tad vīrs uzrakstīja atlūgumu, nopirkām biļetes, sakrāvām visu iedzīvi un braucām uz Latviju.”

Atgriežoties Madonā, ģimene nolēma nevis meklēt darbu pie citiem, bet veidot savu uzņēmējdarbību. Ideja radās no novērojumiem Īrijā, kur populāri bija personalizēti izšuvumi uz apģērba, dvieļiem un dažādiem suvenīriem.
Tā tapa uzņēmums “Izšuvumi Madonā”. Sākumā viss tika apgūts pašmācības ceļā. Kamēr meita bija maza, Signe mācījās strādāt ar izšūšanas iekārtām, veidoja pirmos dizainus un meklēja klientus. Šodien uzņēmums apkalpo gan privātpersonas, gan uzņēmumus, piedāvājot personalizētus izšuvumus, darba apģērbu noformēšanu un dažādus individuālus pasūtījumus. Klienti ir ne tikai Madonā un Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp Īrijā.
Līdztekus uzņēmējdarbībai ģimene ir veiksmīgi iekārtojusi dzīvi Madonā. Signe atzīst, ka Latvijā viņa jūtas patiesi savējā.
“Ārzemēs, lai kādā amatā tu strādātu, tu vienmēr būsi iebraucējs. Šeit mēs paši organizējam savu dzīvi. Te ir ģimene, draugi, daba un sajūta, ka esi mājās.”
Viņa īpaši novērtē iespēju dzīvot dabas tuvumā.
“Te ir meži, pļavas, puķes un putni. Tu izej ārā un vari to visu izbaudīt. Tas ir kaut kas, kā pietrūkst citur.”

Vaicāta, ko viņa ieteiktu tiem, kuri vēl tikai apsver atgriešanos Latvijā, Signe uzsver – nevajag baidīties.
“Nevajag baidīties atgriezties. Ja cilvēkam ir mērķis, viss ir iespējams. Svarīgi ir nevis vienkārši aizbraukt vai atbraukt, bet saprast, kāpēc tu to dari. Mums bija mērķis, kad devāmies prom, un bija mērķis, kad atgriezāmies.”
Viņasprāt, dzīve ārzemēs ir vērtīga pieredze, taču māju sajūtu nekas nespēj aizstāt.
“Lai cik grūti reizēm būtu, šeit ir savi cilvēki, sava valoda un sava vieta pasaulē. Šeit ir mājas.”

Vidzemes plānošanas reģions (VPR)

FOTO: VPR