Pēdējā laikā Latvijā bieži tiek runāts par izdevumu samazināšanu un tas, protams, attiecas arī uz Ārlietu ministriju (ĀM). ĀM ir plāns izdevumu samazināšanai, bet tas varētu neskart niecīgo atbalstu diasporai, sarunā ar portālu baltic-ireland.ie pastāstīja speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze.

Pēdējos gados ĀM atbalsts diasporai ir samazinājies uz pusi un tāds tas varētu palikt arī nākamgad. Šogad tautiešu sabiedriskajām organizācijām, kas darbojas teju visā pasaulē, ĀM pēc projektu konkursa rezultātiem sadalīs 55 tūkstošus eiro, galvenokārt atbalstot valsts svētku pasākumus. Labi pamatotā projekta pieteikumā finansējumu var saņemt telpu īrei, apskaņošanai, apdrošināšanai u.tml., bet Latvijas viesmākslinieku ceļa un uzturēšanās izdevumi pārsvarā gadījumos netiek atbalstīti. Zanda Grauze norādīja, ka arī Latvijā, ja vēlies apmeklēt, piemēram, Ances Krauzes koncertu, tev ir jāmaksā, attiecīgi, arī diasporai tam nevajadzētu būt bez maksas.
Līdzekļu samazināšana ministrijas iekšienē tiks meklēta citos virzienos. Piemēram, līdz šim ĀM Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centram (DMPC) pasūtīja divus pētījumus gadā, bet pēc izdevumu samazināšanas tas varētu būt viens pētījums trijos gados. Tāda notikumu attīstība varētu neapmierināt DMPC, bet tieši tāds ir jaunās Latvijas valdības uzstādījums – izvērtēt jaunu pētījumu nepieciešamību.
Sāpīgāk izdevumu samazināšana varētu atsaukties uz štatu samazināšanu un, diemžēl, tas attieksies arī uz Latvijas vēstniecību Īrijā. Ļoti iespējams, ka turpmāk vēstniecībā Dublinā būs par vienu diplomātu mazāk.

ĀM diasporas grupa Zandas Grauzes vadībā sadarbībā ar citām ministrijām šobrīd strādā pie Plāna darbam ar diasporu 2027.-2027., kas publiskajai apspriešanai tiks nodots šā gada oktobrī. Kopumā skatoties, visas ministrijas cer īstenot līdzšinējo darbību un finansējumu, vienīgi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēl lemj, vai turpināt atbalstu remigrantu uzņēmējdarbības veicināšanai.
ĀM diasporas grupa no savas puses plānā vēlas iestrādāt apsveikumu jaunajiem pilsoņiem. Ņemot par piemēru Lietuvas pieredzi, tas paredzētu, ka katrs jaundzimušais, kas Latvijas vēstniecībās ārvalstīs tiks reģistrēts par Latvijas pilsoni, saņemtu īpašu apsveikumu.

Tāpat šogad Zandas Grauzes un visas ĀM diasporas grupas redzeslokā ir remigrācijas jautājumi. ĀM vēlas veicināt diasopras dalību Erasmus programmās un vasaras skolās, kā arī popularizēt zinātnieku sadarbību (www.researchlatvia.gov.lv). Kā veiksmīgu piemēru remigrantu devumam Latvijai Grauzes kundze min biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.
Un, protams, šogad liela uzmanība no ĀM puses tiek veltīta Saeimas vēlēšanām, kas notiks 3. oktobrī. Šajā sakarā ĀM cieši sadarbojas gan ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), gan ar diasporas organizācijām.

Saturīgās sarunas noslēgumā abas puses apsprieda arī portāla baltic-ireland.ie 20 gadu jubileju, kas tiks atzīmēta nākamā gada aprīlī.
Sarunā piedalījās arī ĀM vecākā referente Kristīne Krastiņas, kura nule ir absolvējusi universitāti Dānijā, apgūstot starptautiskās politikas zinības.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.

FOTO: baltic-ireland.ie