Nākamnedēļ, 2023. gada 1. februārī, dažādu jomu speciālisti aicināti uz V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa “Zinātne Latvijai” prezentācijas pasākumu, kuram Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinām reģistrēties šeit. Kongress notiks šovasar – no 27. līdz 29. jūnijam, kad Latvijā pulcēsies zinātnes ekosistēmas pārstāvji no visas pasaules, lai aktualizētu jautājumus par zinātnisko rezultātu radīto ietekmi sabiedrībā.

Turpinot iesāktās tradīcijas, 2023. gada 28. – 29. jūnijā jau piekto reizi Rīgā notiks Pasaules latviešu zinātnieku kongress „Zinātne Latvijai”, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Kongress būs tikšanās vieta tiem, kuriem sirds deg par Latviju un Latvijas zinātni. Kongress ir viens no Latvijas vērienīgākajiem zinātnes notikumiem, jo pulcēs Latvijas zinātnes ekosistēmas dalībniekus no visas pasaules.

Karš mainījis Ukrainā dzīvojošo studentu un zinātnieku ikdienu. Palīdzību viņiem sniedz arī latviešu akadēmiskās aprindas, tā apliecinot solidaritātes nozīmi arī zinātnes vidē. Par iniciatīvām Ukrainas akadēmisko aprindu atbalstam un pieredzi to īstenošanā tiks runāts tiešsaistes diskusijā “Solidaritāte zinātnē: #StandWithUkraine”, kas notiks jau 30. martā.

Šā gada 10. novembrī no plkst. 10.00 - 11.30 pēc Latvijas laika notiks tiešsaistes pasākums "Sadarbība pētniecībā ar diasporu: vai protam, vai gribam, vai spējam?", kurā prezentēs pētījuma “SADARBĪBA IZCILĪBAI: Latvijas un diasporas pētnieku skatījums uz savstarpējo sadarbību” rezultātus. Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru (LUDMPC).

2021. gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (LU DMPC) veica pētījumu “Sadarbība izcilībai: Latvijas un diasporas pētnieku skatījums uz savstarpējo sadarbību” par Latvijas un pētnieku diasporā sadarbību, jau esošajām praksēm un šādas sadarbības potenciālu, dara zināmu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Anna Leiškalne.

Līdz 2021.gada 25.jūnijam visi ārpus Latvijas strādājošie Latvijas izcelsmes zinātnieki, kas veic pētniecisku darbu valsts, privātajā vai nevalstiskajā sektorā, tostarp studējot doktorantūrā vai maģistrantūrā, aicināti piedalīties aptaujā latviešu vai angļu valodā, izmantojot šo saiti. Jūsu atsaucība ļaus noskaidrot viedokli par dalību Latvijas diasporas zinātnieku datu bāzē un palīdzēs izveidot sadarbību veicinošus risinājumus nākotnē.

Latvijas zinātnes diaspora ir ieinteresēta sadarbībā ar zinātniekiem Latvijā - tā secināts pētījumā "Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas", informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). 67% aptaujas dalībnieku pauduši lielu interesi sadarboties ar Latvijas zinātniekiem, savukārt 25% norāda, ka interese sadarboties būs atkarīga no konkrētiem apstākļiem.

Šodien Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tiek atklāts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kas pulcē zinātniekus un viedokļu līderus no vairāk nekā 20 valstīm, informē Izglītības un zinātnes ministrijas. Kongresa dalībnieki risinās sabiedrībai būtiskus jautājumus, kas svarīgi gan zinātniekiem, gan visai sabiedrībai kopumā.

Sākusies pieteikšanās dalībai IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, kas norisināsies no 18. līdz 20. jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Kongress ir viens no IZM vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades pasākumiem, kas pulcēs Latvijas izcelsmes zinātniekus no visas pasaules, kā arī viņu stratēģiskos partnerus un atbalstītājus, lai kopīgi atskatītos uz paveikto un definētu turpmākos Latvijas zinātnes uzdevumus valsts un sabiedrības attīstībai.

Ārlietu ministrija (ĀM) ir saņēmusi Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) pētījuma “Diasporas zinātnieku piesaiste un sadarbības veicināšana” rezultātus. Pētījums, kas veikts ar Ārlietu ministrijas atbalstu, identificē problēmas un to iespējamos risinājumus, lai veicinātu Latvijas zinātnieku un Latvijas izcelsmes zinātnieku ārzemēs sadarbību un piesaisti. Kopumā tika aptaujāti 390 zinātnieki, no kuriem 16 - ar padziļināto interviju palīdzību.