Svētdiena, 7. augusts, Varda dienas: Madars, Alfrēds, Fredis

Prezentē pētījumu “Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai” draugiem.lv

- 05.11.2021

img_3304Šodien, 5.novembrī, attālināti Ārlietu ministrija (ĀM) un Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC) prezentēja jaunāko pētījumu “Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai”, teikts ĀM paziņojumā. Pētījuma mērķis bija apzināt un novērtēt galvenos šķēršļus un nepieciešamos pielāgojumus darba tirgus regulējuma un citās jomās, lai savlaicīgi adaptētos un vadītu darba tirgus transformācijas procesu.

Pasākumu atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dr. Zanda Kalniņa-Lukaševica. Uzrunājot dalībniekus, parlamentārā sekretāre Z.Kalniņa-Lukaševica izteica gandarījumu, ka turpinās ikgadējā tradīcija gada nogalē prezentēt LU DMPC sagatavotu pētījumu, kas tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un ir diasporas politikas neatņemama sastāvdaļa.
“Es varu lepoties, ka diasporas politika ir tā, ko mēs gadu no gada spējam veidot balstītu pētījumos, kas ir liela privilēģija un priekšrocība,” sacīja parlamentārā sekretāre. Vienlaikus Z.Kalniņa-Lukaševica pauda gandarījumu, ka ikgadējais valsts budžetā paredzētais finansējums ļauj īstenot šādus pētījumus, un izteica pateicību pētniekiem, kuri allaž ir gatavi pievērsties aktuāliem jautājumiem.
Šogad pētījums ir veltīts attālinātajam darbam un cilvēkkapitāla stiprināšanai un piesaistei Latvijai, un tas ir cieši saistīts ar diasporas jautājumiem. “Attālinātā darba jautājuma izpētei Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) paspārnē tika izveidota un aktīvi darbojās darba grupa, kuras darba rezultātā un ciešā sazobē ar pētniekiem esam nonākuši pie virknes secinājumu,” atzina parlamentārā sekretāre.
Prezentācijā piedalījās pētījuma autori – LU DMPC direktore Dr. Inta Mieriņa un Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone un uzņēmuma “TestDevLab” personāla speciāliste Rita Jevdokimova.
Parlamentārā sekretāre pateicās DKP priekšsēdētāja vietniekam M.Muižarājam par ierosmi vērst uzmanību uz digitālo nomadu vīzu izveidi Latvijā, kas nozīmētu, ka cilvēki, strādājot pasaules lielākajās kompānijās, starptautiskajās organizācijās vai arī mazos uzņēmumos varētu izvēlēties to darīt no Latvijas kā priekšrocību, izmantojot labi attīstīto digitālo infrastruktūru.
Z.Kalniņa – Lukaševica īpaši uzsvēra divus pētījumā gūtos secinājumus, kas īpaši akcentē attālinātā darba aktualitāti. Latvijā ir 45% uzņēmumu, kas uzskata, ka viņu darbinieki pilnībā vai daļēji arī pēc pandēmijas varētu turpināt strādāt attālināti. Tādēļ ir jāmeklē veidi, kā izmantot to pozitīvi, sasaistot diasporu ar Latvijas ekonomikas izaugsmi. Savukārt 40,1% ārvalstīs dzīvojošo un attālināti strādājošo aptaujāto diasporas pārstāvju ir norādījuši, ka būtu gatavi strādāt attālināti Latvijā, saglabājot piesaisti ārvalstu darba devējam. “Tas ir milzīgs potenciāls gan ekonomiskajam pienesumam Latvijai, gan šo cilvēku saiknes stiprināšanai ar Latviju, kas liks paskatīties daudz plašāk uz nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos,” uzsvēra parlamentārā sekretāre.
Pētījuma autore LU DMPC direktore I.Mieriņa pētījuma prezentācijā informēja, ka pētījums tika vērsts uz divām plašām mērķa grupām – reemigrantiem, kuri, dzīvojot Latvijā, strādā attālināti uzņēmumos ārvalstīs un diasporas pārstāvjiem, kuri strādā attālināti no ārvalstīm vai kuriem ir uzņēmumu daļas Latvijā. Pētījuma mērķis bija identificēt stimulus, motivāciju, šķēršļus un nepieciešamos pielāgojumus, lai veicinātu attālināto darbu. Pētniece vērsa uzmanību uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, kuri uzskatāmi atspoguļo attālinātā darba lomas pieaugumu darba tirgū. Ja 2019.gada nogalē attālinātu darbu uzņēmumam vai organizācijai ārvalstī veica 3,8% strādājošo diasporas pārstāvju un 4,3% reemigrantu, tad šobrīd paredzams, ka pēc pandēmijas gandrīz pusē uzņēmumu darbinieki varētu turpināt darbu attālināti.
Attālinātais darbs ir izplatīts, bet ne pārrobežu līmenī – tur vēl ir liels izaugsmes potenciāls. Savukārt pārrobežu darbs no Latvijas būtu ļoti saistoša iespēja, kas varētu mazināt emigrāciju, sacīja I. Mieriņa.
Pētījumā secināts, ka daudzi Latvijai vajadzīgi eksperti vēlētos strādāt Latvijā, taču to kavē atalgojuma atšķirības, joprojām nepietiekamais uzņēmumu digitalizācijas līmenis, kā arī neskaidrība ar nodokļiem, pabalstiem un pensijām. Vienlaikus tas atspoguļo nepieciešamos uzlabojumus, kas būtu veicami, lai padarītu Latviju par pievilcīgāku vietu attālinātā darba veicējiem, apliecināja pētniece.

Pētniecības grupas pārstāvis M.Muižarājs informēja par pētījumā rezultātā izstrādātajām rekomendācijām. Kopumā izstrādāta 31 rekomendācija, kas attiecas uz šādām jomām: darba tirgus normatīvie akti, nodokļu sistēma un regulējums, sociālā aizsardzība, publiskie pakalpojumi un pilsētvide, kampaņas, apmācības un tīklošanās, kā arī atbalsts uzņēmējiem.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore E.Simsone informēja, kā pieaug darba devēju interese piesaistīt attālinātā darba veicējus. Šobrīd NVA datu bāzē gandrīz 300 vakanču ir reģistrētas attālinātā darba veikšanai. Ar praktisko pieredzi iesaistīt uzņēmuma darbā attālināti strādājošos dalījās uzņēmuma “TestDevLab” personāla speciāliste Rita Jevdokimova.

Pētījuma elektroniskā versija pieejama šeit.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie