Pieaugot starptautiskajai politiskajai spriedzei, augot energoresursu cenām un izejvielu piegādes problēmām, nelielas valstis kā Latvija saskaras ar arvien lielākiem izaicinājumiem. Šādos apstākļos būtisku pienesumu var sniegt augsta līmeņa profesionāli un uzņēmēji ar ārvalstu pieredzi – palīdzot saskatīt jaunas iespējas, radīt inovatīvas idejas, veidot stratēģiskus sadarbības tīklus un atbalstīt pārrobežu tirdzniecību, veicināt zināšanu pārnesi un investīciju piesaisti, kā arī atbalstot ar savu pieredzi un zināšanām jaunus, perspektīvus uzņēmumus savā izcelsmes valstī.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (LU DMPC) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju īsteno apjomīgu pētījumu par starptautiskās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu gatavību iesaistīties ciešākā un sistemātiskākā sadarbībā ar valsti. Pētījumā aicināti piedalīties diasporas profesionāļi, kas strādā starpvaldību organizācijās, to institūcijās, aģentūrās un citās to sistēmām piederīgās organizācijās, kā arī starptautiskās nevalstiskajās organizācijās.

Šodien, 5.novembrī, attālināti Ārlietu ministrija (ĀM) un Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC) prezentēja jaunāko pētījumu "Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai", teikts ĀM paziņojumā. Pētījuma mērķis bija apzināt un novērtēt galvenos šķēršļus un nepieciešamos pielāgojumus darba tirgus regulējuma un citās jomās, lai savlaicīgi adaptētos un vadītu darba tirgus transformācijas procesu.

Šā gada 5.novembrī plkst. 12.00 pēc Latvijas laika Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centru (DMPC) tiešsaistē prezentēs jaunāko diasporas pētījumu "Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai".

Šā gada 10. novembrī no plkst. 10.00 - 11.30 pēc Latvijas laika notiks tiešsaistes pasākums "Sadarbība pētniecībā ar diasporu: vai protam, vai gribam, vai spējam?", kurā prezentēs pētījuma “SADARBĪBA IZCILĪBAI: Latvijas un diasporas pētnieku skatījums uz savstarpējo sadarbību” rezultātus. Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru (LUDMPC).

2021. gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (LU DMPC) veica pētījumu “Sadarbība izcilībai: Latvijas un diasporas pētnieku skatījums uz savstarpējo sadarbību” par Latvijas un pētnieku diasporā sadarbību, jau esošajām praksēm un šādas sadarbības potenciālu, dara zināmu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Anna Leiškalne.

Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie saskarsmes ierobežojumi veicinājuši to, ka visā pasaulē arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu pilnībā vai daļēji pārgājušas uz attālināto darbu. Latvijas Universitātes migrācijas pētnieki uzsākuši pētījumu par iespējām Latvijas darba tirgū plašāk iesaistīt ārvalstīs strādājošos, kuru darba specifika pieļauj attālināto darbu, vai arī veicināt remigrāciju uz Latviju, saglabājot darbu ārzemēs.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzturēt latviešu valodu un latvisko identitāti jaunajā paaudzē dzīvojot ārpus Latvijas ir caur bērnu un jauniešu nometnēm un vasaras vidusskolām. Diasporas nometnēs bērni un jaunieši ar prieku iesaistas nodarbībās, kur tiek veicināta viņu latviešu valodas lietošana, kā arī izpratne par savu senču dzimteni.

Līdz 2021.gada 25.jūnijam visi ārpus Latvijas strādājošie Latvijas izcelsmes zinātnieki, kas veic pētniecisku darbu valsts, privātajā vai nevalstiskajā sektorā, tostarp studējot doktorantūrā vai maģistrantūrā, aicināti piedalīties aptaujā latviešu vai angļu valodā, izmantojot šo saiti. Jūsu atsaucība ļaus noskaidrot viedokli par dalību Latvijas diasporas zinātnieku datu bāzē un palīdzēs izveidot sadarbību veicinošus risinājumus nākotnē.

24. martā plkst. 17.00 pēc Latvijas laika visi interesenti aicināti piedalīties prof. Mihaila Hazana seminārā "Kā darba tirgus vērtē remigrantu un emigrantu pieredzi, izglītību un prasmes". Izmantojot remigrantu un emigrantu 2016. gada un 2019. gada aptauju datus tiks novērtēts, kā darba pieredze, izglītība un “reti sastopamas” prasmes ietekmē Latvijas emigtantu un remigrantu darba samaksu.