Aizvadītajā sestdienā Galvejā, Connacht viesnīcā pulcējās kupls skaits latviešu, kuri ar krāšņu koncertu “Pavasaris sirdī” ieskandināja pavasara tuvošanos.
“Galvejas Latviešu atbalsta grupas” rīkotajā pasākumā piedalījās ne vien vietējās latviešu pašdarbnieku kopas un individuālie izpildītāji, bet arī viesi no Dublinas un pat no Latvijas. Gandrīz trīs stundas garais koncerts ļāva gan lielajiem, gan mazajiem no sirds izbaudīt latviešu dejas, dziesmas un pats galvenais – kopā būšanas prieku.

Pasākumā klāt bija un dalībniekus un skatītājus uzrunāja arī Latvijas vēstniecības padomniece politiskajos un ekonomiskajos jautājumos, kā arī sadarbībā ar diasporu Lilita Cīrule. Viņa pauda prieku par iespēju būt kopā ar latviešiem, novēlēja visiem izbaudīt koncertu un pasniedza vēstniecības dāvanas dalībniekiem.
Šoreiz koncerta lielākā daļa bija atvēlēta dejotājiem, jo dalībnieku vidū bija daudz deju kopu – vietējie “Rietumkrasts” un “Pastaliņas”, dublinieši “Karbunkulis” un “Dzirnaviņas”, kā arī viesi no Latvijas, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Mārupieši”.
Muzikālajā koncerta daļā klausītājus priecēja koris “LA’IR” un bērnu vokālā studija “LA’IR Mazie”, kā arī dziedošā ģimene – tētis Miks Saulītis ar dēliem Emīlu un Gustavu.
Lai arī kopumā koncerts ilga gandrīz trīs stundas, tā gaitā ne mirkli nešķita, ka skatītāji būtu noguruši, un pat mazie dalībnieki šoreiz izrādīja ļoti lielu pacietību un izturību.

Pasākuma organizatore Aija Arāja Čunka sacīja, ka koncerts šoreiz bija izdevies ļoti skaists un “jaudīgs”:
“Katru reizi, pasākumus rīkojot, kad mēdz rasties kādas grūtības, jo tajā procesā ir dažādi izaicinājumi, es sev jautāju – kāpēc es to vispār daru? Tā atbilde atnāk tad, kad koncerts notiek. Tad ir gandarījuma sajūta. Mans vīrs vienmēr sola nākamreiz man atgādināt, kā es jutos organizējot. Bet pienāk koncerts un manī iekšā jau ir enerģija – jāplāno nākamais. Koncerta laikā atnāk atpakaļ viss tas grūtais, kas ir ieguldīts, pasākumu organizējot. “
Jautāta, ko viņa vēlas cilvēkiem pateikt ar šiem pasākumiem, Aija mirkli aizdomājas un pēc tam saka, ka vēlas, lai viņi nāk tos apmeklēt un piedalīties, jo mums visiem ir ļoti svarīgi saglabāt savu latvietību.
“Man brīžiem ir ļoti skumji vērot, ka bērni aug un pazaudē latviešu valodu. Vedam bērnus uz šiem pasākumiem, jo tikai tā viņi saglabās un varēs turpināt to, ko mēs esam iesākuši un darām. Es tagad par to esmu īpaši emocionāla, jo man ģimenē aug meitiņa, kurai tikko apritēja viens gadiņš. Es ar bailēm skatos nākotnē un ļoti, ļoti gribu, lai viņa zina, kas ir Latvija, kas ir latviešu kultūra, dziesmas un dejas.”

VPDK “Mārupieši” vadītāja Gunta Skuja smejoties norāda, ka viņi uz Īriju ir atveduši labu laiku. Kolektīvs Zaļajā salā pavadīja vairākas dienas, ne vien izbaudot lietu un vēju Sv.Patrika dienas gājienā Galvejā un aplūkojot šīs zemes skaistās vietas, bet arī satiekoties ar latviešiem un sadejojot ar viņiem koncertā.
“Bija liels prieks, ka to, ko mēs šeit redzējām, mēs varējām izbaudīt ļoti labos laika apstākļos. Būšana pie latviešiem, man liekas, ikvienam latvietim ir ļoti, ļoti svarīga. Es vienmēr esmu teikusi, ka man sirdī un dvēselē sāp mazliet tas, ka kādam ir jābūt ārpus Latvijas. Ja mēs varam atbraukt un sēt šajos cilvēkos vēl kādu kripatiņu latvietības un to stiprināt, tad tā ir lielākā bagātība, ko mēs varam viens otram dot.”
“Mārupiešu” vadītāja ne vien stiprināja šo latvietību, bet sniedza arī pavisam konkrētu ieguldījumu Zaļās salas dejotāju mākslinieciskajā izaugsmē, pirms koncerta novadot deju meistarklasi pieaugušo deju kopām “Karbunkulis” un “Rietumkrasts”.
Savukārt paši Latvijas dejotāji viesošanās laikā Galvejā bija izbaudījuši arī īru deju meistarklasi un koncerta organizatori sagādāja viņiem pārsteigumu – koncerta noslēgumā lūdzot parādīt, ko tad viņi ir iemācījušies. Vērojot latviešu tautas tērpos ģērbtus dejotājus izdejojam īru deju soļus, raisījās jautrība un patiesi neparastas, līdz šim nepiedzīvotas sajūtas.
Kopumā viss pasākums aizritēja pavasarīgi priecīgā un saulaini gaišā noskaņā, simboliski apliecinot, ka šī gada grūtā, lietainā un vējainā ziema patiesi ir beigusies.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
FOTO: baltic-ireland.ie