Ir saņemti būtiski priekšlikumi, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē

ĪPAŠU UZDEVUMU MINISTRA SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS LIETĀS SEKRETARIĀTS

Lai iepazītos ar dažādu pārstāvju viedokļiem un pašiem iedzīvotājiem, kuri ir strādājuši vai vēl strādā ārvalstīs, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts aprīlī organizēja trīs diskusijas, kas notika darba grupas par darba meklējumos izceļojošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanu ietvaros.

Diskusijās piedalījās: iedzīvotāji, kuri ir strādājuši vai strādā ārvalstīs; eksperti un zinātnieki, kā arī darba devēji un valsts institūciju pārstāvji.

„Pateicos visiem diskusiju dalībniekiem par izrādīto aktivitāti un interesi šī jautājuma risināšanā. Uzskatu, ka daudzi priekšlikumi ir īstenojami, piemēram, nodrošināt informācijas pieejamību ārvalstīs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī atvieglot iekļaušanos izglītības sistēmā Latvijas bērniem, kuri ir atgriezušies Latvijā. Priecē arī fakts, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka plāno atgriezties Latvijā. Domāju, ka Latvijai ir jārada tāda vide, lai Latvijā atgrieztos tie iedzīvotāji, kuri ir devušies strādāt uz neilgu laiku, bet dažādu iemeslu dēļ palikušu tur,” norāda ministrs Oskars Kastēns.

Latvijas iedzīvotāji, kuri ir strādājuši vai vēl strādā ārvalstīs, diskusijā atzina, ka mūsu valstī vajadzētu noteikt dubultpilsonību, jo daudziem ārzemēs dzimušajiem bērniem ir piešķirta attiecīgās valsts pilsonība. Katram diskusijas dalībniekam bija savs stāsts un iemesli, kāpēc ir devušies prom un kāpēc ir atgriezušies. Viņi arī atzīmēja, ka daudz plašāk ir jāattīsta privātās un publiskās partnerības prakse Latvijā, kā arī daudz vairāk Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs ir jābūt pieejamajai informācijai par notiekošajiem procesiem, kas notiek Latvijā, sniedzot pozitīvas ziņas, kas šeit tiek realizētas.

Eksperti un zinātnieki norādīja, ka ieguvēji ir gan iedzīvotāji, gan valsts, ja cilvēks ir mācījies un strādājis citās valstīs. Tomēr ir būtiski, lai viņš atgrieztos. Diskusijas dalībnieki norādīja arī faktu – ja Latvijas iedzīvotāju bērns iegūst citas valsts pilsonību, viņam pēc tam ir daudz grūtāk saņemt Latvijas pilsonību. Eksperti ierosināja stimulēt latviešu valodas skolotāju tīklu ārvalstīs, uzturēt virtuālu komunikāciju ar latviešiem ārvalstīs, apzināt statistiku, reģistrējot izbraucējus u.c.

Savukārt diskusijā ar darba devējiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem tika formulētas trīs pastāvošās problēmas – zemas darba algas, mājokļu problēmas un nesakārtotas darba attiecības. Tāpat viņi atzīmēja, ka ir nepieciešams sakārtot valsts infrastruktūru, ekonomiku, vidi un cīnīties pret nelegālajiem darbiniekiem.

Visi priekšlikumi tiks apkopoti un izvērtēti nākamajā darba grupas sēdē, kas plānota 25. aprīlī.

Uzziņai:

� o grupu ir izveidojis Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, tās galvenais uzdevums ir līdz šī gada 20.jūnijam sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā informatīvu ziņojumu ar konkrētu rīcības plānu, lai veicinātu izceļojušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.

Spriedīs par atbalstu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem

Rīt, 20.aprīlī, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā notiks konsultatīvās padomes “Latviešu diasporas atbalsta programmas 2004. – 2009.gadam” īstenošanai sanāksme, kuru vadīs Sekretariāta vadītāja Inga Liepa.

Konsultatīvā padome notiks Sekretariāta telpās, Blaumaņa ielā 5a, 5.stāvā, plkst.14.00.

Padomes sanāksmē pārrunās “Latviešu diasporas atbalsta programmas 2004. -2009.gadam” 2006.gadā paveikto un informēs par turpmākajiem plāniem, kā arī apkopos padomes locekļu ieteikumus un komentārus, ko ietvers informatīvajā ziņojumā valdībai.

Konsultatīvajā padomē tiks pārrunāti vairāki jautājumi: Nodomu protokols par valsts un privātās partnerības modeļa izveidi, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, Sekretariāta “Latviešu diasporas atbalsta programmas 2004.- 2009.gadam” īstenošana 2006.gadā, Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta nodaļas darba plāns 2007.gadam.

Plānots, ka sanāksmē piedalīsies konsultatīvās padomes locekļi: Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktors Nils Sakss, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis, Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā pirmā sekretāre Maira Ķezbere, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers u.c.

Uzziņai:

Latviešu diasporas atbalsta programmas mērķis ir nostiprināt latviešu diasporas saistību ar Latviju un piederības sajūtu savai etniskajai dzimtenei, radot vienotu sistēmu sadarbības uzturēšanai. Programmas tiešā mērķauditorija ir latviešu diasporas pārstāvji, viņu biedrības un organizācijas. Pilna programma aplūkojama sekretariāta mājas lapā www.integracija.gov.lv sadaļā „Valsts programmas”.