Jānīšam ārzemēs Tautumeita pazudusi. Brauc Jānīti Dzimtenē, Velc meitiņu papardēs! Šito alu es nedzeršu, Es redzēju kā brūvēja. Jānīts laida ķipītī, Pie stendera stāvēdams. Līgo, Līgo!

Lieldienas kristīgajā pasaulē ir lielākie svētki, kad tiek svinēta atdzimšana. Šogad Lieldienās atdzimšana ir ļoti simboliska – gan ticīgajiem, gan visiem citiem. Pēc divu gadu gūsta pasaulē atdzimst socializēšanās, draudzīgas un saviesīgas tikšanās, kā arī apskāvieni un prieks par kopā būšanu klātienē. Sviniet šodien atdzimšanu! Visiem saviem lasītājiem, neatkarīgi no ticības, novēlam priecīgas Lieldienas! Izbaudiet kopā būšanu!

Atkal viens dīvains gads ir paskrējis. Tā vai citādi esam piemērojušies dzīvot no dienas uz dienu, sekojot līdz kārtējiem valdību paziņojumiem. Pārsvarā gadījumos tas radīja dažādas neērtības. Bet – esam izturējuši! Jaunajā Tīģera gadā savus lasītājus sveicam ar Franča Slišāna karikatūru un novēlam prognozējamu gadu!

Šai svētā naktī zem` un debess zvīļo, Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo, Par visu miera siltie spārni klājas. Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas; Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot; Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas Un māca tevi mīlot visu piedot.

Mīļie tautieši! Novembris ir Latvijas dzimšanas, latviskuma un patriotisma mēnesis. Tieši mūsu sanākšana kopā Latvijas dzimšanas dienā, kaut arī virtuālā vidē, ir tas brīdis, kad visskaidrāk apzināmies sevi un savu identitāti, savu piederību.

Kas latviešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, var būt tas sliktākais? Tieši tā, tas, ka Līgo un Jāņi iekrīt trešdienā un ceturtdienā, proti, darba nedēļas vidū! Bet, ko lai dara, C'est la vie! Lai vai kā, portāls baltic-ireland.ie sveic visus savus lasītājus Līgo svētkos, gan tos, kuri jau līgoja 19.jūnijā, gan tos, kuri svinēs šo sestdien, gan tos, kuri svētku galdu klās šovakar!

Mīļie tautieši! Šodien mēs svinam mums visiem nozīmīgus svētkus – Deklarācijas par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 31.gadadienu, mūsu demokrātiskā valstiskuma atdzimšanas dienu. Jau otro gadu šie svētki noris pandēmijas ēnā – attālināti. Jau otro gadu šajā dienā diemžēl mēs nevaram turpināt tradīciju kāpt Sv.Patrika kalnā un klāt baltus galdautus tā pakājē. Ierobežojošie noteikumi ir jāievēro mums visiem.

Pagājis gads kopš nu jau par folkloru kļuvušā Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa aicinājuma: “Krāsojam olas, rādām viens otram savas olas, izdomājam kreatīvi un radoši…”. Neviens negribēja pieļaut domu, ka arī gadu vēlāk “savas olas” varēsim rādīt attālināti, daloties sociālajos tīklos. Diemžēl tā tas ir noticis, arī šogad izpaliks lielas Lieldienu svinības.

Kā zvaigznes zilā naktī krīt, tā manas dienas krīt. Un mūžs mans — zvaigžņu mirgojums starp vakaru un rīt. Kā zvaigzne zilā naktī krīt, tā krītu arī es. Dej mīlestība, sāpes, prieks kā zaļas dzirksteles. (F.Bārda)

Īrijas latvieši, kam rūp latviskā dzīve Zaļajā salā, noteikti pazīst Venēru Vilovsku, kura ilgus gadus ir bijusi senioru kluba “Onikss” vadītāja, bet šobrīd aktīvi un ražīgi vada lietišķās mākslas grupu “Likteņdzirnas” Dublinā. Bez skaistajiem rokdarbiem, te mājo patiesas rūpes par senioriem, tiek rīkoti izglītojoši semināri un tiek organizēta brīvā laika saturīga pavadīšana. Un mēs noteikti nevaram iedomāties Dzejas dienas Īrijā bez Venēras līdzdalības.