Par nieka 1.50 Ls ikvienam interesentam 17. martā plkst. 17.30 (pēc Latvijas laika) ir iespēja piedalīties sarīkojumā "Gājputni vai žurkas?", kas "iecerēts kā saruna par izceļošanas trakumu, kas pārņēmis lielu daļu Latvijas sabiedrības", liecina Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja mājas lapā ievietotā informācija. It kā jau nekas sevišķs, kārtējā bezjēdzīgā diskusija, tomēr šoreiz, šķiet, pasākuma organizatori - Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzejs - ir stipri vien ir pārcentušies ar sarīkojuma nosaukumu.

Gandrīz vai par tradīciju ir kļuvušas Ivara Zviedra ik pa pāris gadiem uzņemtās filmas par latviešiem Īrijā. Vai arī 2010. gadā taps kārtējā dokumentālā filma par latviešiem Zaļajā salā? Par to portāla baltic-ireland.ie lasītājiem stāsta pats dokumentālo filmu “Sib-Īrija” un "Bēgums" operators un režisors Ivars Zviedris:

Pagājušajā nedēļā Latvijas portāls www.ziemellatvija.lv raksta par Korkā dzīvojošo Aivi Pitkēviču, kurš savas bijušās skolas tagadējiem skolēniem nosūtīja dāvanu - atstarojošās vestes, kurām aizmugurē ir uzraksts "Palsmane", un 206 latus. Palsmanes pamatskolas pirmo četru klašu skolēni - 19 meitenes un 19 zēni - saņēma atstarojošās vestes, lai viņi diennakts tumšajā laikā uz ielas un ceļa būtu redzami, bet nauda domāta Ziemassvētku saldumu paciņām visiem 106 šīs pamatskolas audzēkņiem.

Nesen nācis klajā Latvijas valodu aģentūras pētījums “Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums”. Lai cik dīvaini tas neizskatītos, bet tas veikts par Norvēģijas valdības naudu – ar divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas “Īstermiņa eksperta fonds” finansiālu atbalstu. Lai arī pētījumā melns uz balta rakstīts: “Tieši Latvijas valsts ir atbildīga par latviešu valodas saglabāšanu un attīstīšanu.”

2008. gada pašā sākumā portālā publicētā intervija ar dokumentālo filmu režisoru un operatoru Ivaru Zviedri un "gliemežu lasītājiem" izsauca lielu ažiotāžu. Tagad ir pāgājis gads un Ivars Zviedris jūsu vērtējumam nodod filmas reklāmas rullīti.

Ik pa laikam Latvijas medijos kāds “gudri” spriedelē par tiem, kurus vēlēšanās dzīvot normālu, cilvēka cienīgu dzīvi ir piespiedusi doties pasaules plašumos. Šoreiz portāla baltic-ireland uzmanības centrā visnotaļ nopietna kundze - ekonomikas speciāliste, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, kura savus domu graudus bārsta laikraksta Dienas Bizness pielikumā “Numurs”. Uz laikraksta jautājumu: “Vai jūs personīgi saprotat un attaisnojat tos latviešus, kuri aizbrauc no valsts peļņas meklējumos?”, Raita Karnīte atbild:

Šodien Īrijas latvieši atkal ir nokļuvuši Latvijas masu mediju uzmanības centrā. “Neatkarīgā Rīta Avīzē” (NRA) ir publicēts raksts “Latvieši sagādā raizes britu policijai”, kuru ātri steidz pārpublicēt interneta mediji. Rakstā stāstīts par 21 gadu veco Lauru no Kilkenny, kura pieķerta zogam veikalā. Raksts tulkots no laikraksta Kilkenny Advertiser. Interesanti, ka Apollo šo rakstu ir ielicis zem cita, daudz skaļāka virsraksta “Latvieši Īrijā ne tikai strādā, bet arī zog”. NRA, “Latvieši sagādā raizes britu policijai”. Šajā sakarā rodas viela pārdomām.

Anotācijas TV raidījumam “100 g kultūras” Pirmdien, 15. septembrī Cik gramu kultūras nepieciešams Īrijas latvietim? Viņi brauc 150 kilometrus uz kora mēģinājumu, dievkalpojumā latviešu mēlē aizlūdz, lai Dievs dod mūsu valdībai saprātu, skatās “Rīgas sargus” un cer, ka par Īrijas latviešu piedzīvojumiem taps arī kāda pozitīva grāmata. Savukārt mācītājs Uģis Brūklene Īrijā nereti pilda arī psihologa misiju. Raidījums “100 gramu kultūras” pirmdien no Īrijas atgriežas atkal pusastoņos vakarā (pēc Latvijas laika).

Esat pārsteigti par virsrakstu un ilustrāciju? Vēl lielāks pārsteigums jūs sagaida, kad uzzināsiet informācijas avotu! Kā izrādās, tēma “Latvieši Īrijā” šogad bija iekļauta vidusskolas beigšanas kultūras vēstures eksāmenā. Izskatās, ka sākotnēji ilustrācijā ir bijis attēlots smaidīgs padomju inženieris, bet zemāk šo zīmējumu rotāja uzraksts: “Пятилетку в четыре года”. Jā, par mums jau māca Latvijas skolās! Tikai jautājums: “Ko māca?”.

6. maijā portālā baltic-ireland tika publicēts raksts “Latviešu atgriešanās nav vērojama”, kurā teikts, ka sakarā ar ekonomikas atdzišanas procesiem, kas ir vērojami Īrijā, jo sevišķi būvniecības sektorā, nav vērojama masveida atgriešanās Latvijā, jo daudzi no tiem, kas Īrijā ir strādājuši legāli, šobrīd bauda Īrijas sociālās sistēmas priekšrocības un izmanto bezdarbnieku pabalstus vai arī meklē citu darbu. Šodien telekompānija LNT rāda ziņu sižetu ar nosaukumu “Vai latvieši sāk atgriezties no Īrijas un Lielbritānijas?”.