Īrijā noteiktā minimālā algas likme stundā ar 2024. gada 1. janvāri pieauga par 1,40 € un tagad ir 12,70 eiro, ziņo www.gov.ie. Iepriekš likme bija 11,30€ stundā un šis ir vēsturē lielākais minimālās algas pieaugums valstī.

Ar 2023. gada 1. janvāri valstī ar likumu noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta līdz 11,30 eiro stundā. Saskaņā ar National Minimum Wage Act 2000 lielākajai daļai strādājošo ir tiesības uz minimālo algu, bet likums neliedz darba devējam piedāvāt darbiniekiem lielāku algu. Taču pastāv arī tādas darba ņēmēju kategorijas, kuriem darba devējs var maksāt zemākas atalgojuma likmes, piemēram, darbinieki vecumā līdz 20 gadiem.

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvu materiālu, kas izskaidro, kāds būs ar nodokļiem neapliekamais minimums mītnes valstī aprēķinātajai pensijai gadījumā, ja pensionārs pēc darba gaitu beigšanas ārzemēs atgriežas dzimtenē. Daudziem mūsu tautiešiem, kas plāno remigrēt, šis materiāls varētu būt ļoti noderīgs. VID arī ir definējis, ka “remigrācija ir diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.”

Katru gadu daudzi Eiropas Savienības (ES) valstu darba devēji, it īpaši lauksaimniecības un tūrisma nozarēs, sezonāli nodarbina cilvēkus gan no citām ES valstīm, gan trešajām valstīm. Šie sezonas darbinieki bieži vien pārceļas uz noteiktu laiku, bet saglabā pastāvīgo dzīvesvietu savā mītnes zemē. Sezonas darbiniekiem nereti nākas saskarties ar problēmām – nelabvēlīgiem dzīves un darba apstākļiem, negodīgiem darba devējiem, valodas barjeru u.c.

Īrijas ekonomika pamazām sāk atjaunoties, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzi nav izturējuši un ir vai drīzumā tiks slēgti, vai arī sašaurinās savu darbību. Daudzas darba vietas tiks likvidētas un cilvēki zaudēs darbu. Valsts šādos gadījumos nodrošina atlaišanas kompensācijas caur Redundancy Payments Scheme.

Darba meklējumi nekad nav vienkārši un ir saistīti ar stresu un pamatīgu psiholoģisko spiedienu. Vēl grūtāki tie ir tagad, pēc vairākiem pandēmijas mēnešiem. Tagad vēl nozīmīgāks ir valsts finansiālais un informatīvais atbalsts, kas ir pieejams gan darba meklēšanas procesā, gan arī tad, kad darbs ir atrasts.

Cilvēki ir dažādi un arī viņu attieksme pret notikumiem un dzīvi atšķiras. Viens pandēmijas laiku ir baudījis kā necerētu atvaļinājumu, cits cietis no pamatīgas depresijas, bet kādam tas ir devis iespēju izvērtēt savas prasmes, pieredzi, ambīcijas un intereses. Iespēju saprast to, ko vēlas dzīvē sasniegt, un pieņemt lēmumu strādāt pašam uz sevi.

Īrijā pamazām sāk atvērties darba vietas, kas ir bijušas slēgtas pandēmijas dēļ. Koronavīruss ir ietekmējis dzīvi tūkstošiem cilvēku valstī un daudzi darbu ir zaudējuši. Pandēmijas radītais bezdarbs ir milzīgs un konkurence darba tirgū – ļoti sīva. Viena no iespējām, ko daudzveidīgi atbalsta valsts, ir atgriešanās dažāda līmeņa izglītības programmās.

No šodienas visiem, kas strādā gan klātienē, gan attālināti, ir tiesības sākt un beigt darbu noteiktā laikā. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar no jums prasīt uzdevumu izpildi jebkurā citā laikā, tostarp atbildēt uz telefona zvaniem vai e-pasta vēstulēm. Īrijas Uzņēmējdarbības un nodarbinātības lietu ministrs Leo Varadkar norāda, ka šāds jauns oficiāls Prakses kodekss Īrijā tiek ieviests tāpēc, lai darbinieki varētu labāk līdzsvarot savu darbu ar privāto dzīvi.

“Mums ir reģistrēti 2960 aktuāli darba piedāvājumi” šāda ziņa piektdien, 4.decembrī , lasāma Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā. Datums norādīts tāpēc, ka vakanču piedāvājums ir ļoti mainīgs. Ir uzņēmumi un darba pozīcijas, kurās potenciālie darbinieki piesakās ātri un tad šīs pozīcijas vairs nav aktuālas, savukārt, mainoties situācijai un uzņēmumiem attīstoties vai pārkvalificējoties, parādās atkal jaunas vakances. Kā saka - viss plūst un mainās.