Šodien notika diskusija ar ekspertiem, lai parrunātu iespējamos apstakļus, kas spētu cilvēkus atgriezt atpakaļ Latvijā

Šodien īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts
organizēja diskusiju ar ekspertiem. Tā notika darba grupas par darba
meklējumos izceļojošo Latvijas iedzivotaju atgriešanu ietvaros. Diskusijas
merķis ir izvērtēt iemeslus, kā arī parrunāt iespējamos apstakļus, kas spētu
cilvēkus atgriezt atpakaļ Latvijā.

Šīs diskusijas dalībnieku – ekspertu citāti, tēzes

* Bez darba algu paaugstināšanas, ir jābūt valsts un darba devēju attieksmei.
* Citur valstis vairāk atbalsta ģimenes ar bērniem.
* Pirmkārt, ir jāstrādā ar tiem ārvalstīs dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri ir uzņēmīgi un ar augstāko izglītību.
* Ir jāmaina attieksme, jo tie cilvēki, kuri strādā ārvalstīs ir mūsu tautas sastāvdaļa.
* Indivīdam un valstij ir ieguvums, ka cilvēks ir mācījies un strādājis citās valstīs, bet būtiski ir, lai viņi atgriežas.
* Ja Latvijas iedzīvotāju bērns iegūst citas valsts pilsonību, viņam grūti pēc tam saņemt Latvijas pilsonību.
* Cilvēkiem nav sajūtas, ka viņu valsts atbalstīs. Ir jāstiprina pilsoniskā sabiedrība.
* Jāstiprina arodbiedrības, lai varētu pārstāvēt darbinieku intereses.
* Sagatavot vienkāršu, viegli pieejamu informāciju par darba iespējām, kā rīkoties, ja nevar atrast darbu.
* Uzturēt virtuālas attiecības (interneta mājas lapas) ar latviešiem ārvalstīs.
* Veikt statistiku iebraucējvalstī (piem., ja Latvijas iedzīvotājs vēlas oficiāli strādāt Īrijā, viņš reģistrējas, iegūst savu numuru – tā būs vieglāk veikt statistiku)
* Ieteikums Latvijas Statistikas pārvaldei būt aktīvākai, sadarbojoties ar radniecīgām iestādēm kaimiņvalstīs.
* Informācijas centra izveide, kas izskaidros iebraucējiem/atbraucējiem viņu tiesības, iespējas (sociālā jomā – pensija, nodokļi u.tt.).
* Emigrantu bērniem, kam nav Latvijas pilsonības, nodrošināt noteiktu kvotu ar iespējām iegūt bezmaksas augstāko izglītību latviešu valodā.
* Veicināt uzņēmējdarbību Latvijā (piem., Īrijā nav jāmaksā nodokļi pirmajā uzņēmuma dibināšanas gadā).
* Ir jābūt vispirms pietiekamam daudzumam bērnudārziem Latvijā, un tad jādomā par bērnudārziem Latvijas iedzīvotāju bērniem ārvalstīs.
* Stimulēt latviešu valodas skolotāju tīklu ārvalstīs.
* Varas elitēm ir jāpievērš lielāka uzmanība Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs.
* Biežāk ir jārīko šādas tikšanās ar ekspertiem, pētniekiem par šo jautājumu, tā virzību, jaunākajiem statistikas datiem un citiem jautājumiem.

Diskusijā piedalījās:

Imants Miezis, Latviešu Apvienība Latviešiem Īrijā projektu vadītājs;

Pēteris Zvidriņš, LU Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs;

Juris Krūmiņš, LU profesors;

Aija Lulle, kura ir piedalījusies pētījuma „Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs” veikšanā;

Kārlis Kangeris, vēsturnieks – akadēmiķis, kas interesējas par šo tematu;

Zaiga Krišjāne, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Ģeogrāfijas nodaļas, Cilvēka ģeogrāfijas katedras asociētā profesore, katedras vadītāja;

Pārsla Eglīte, Dr.ģeogr., Dr.h.ekon.