Īss ieskats Īrijas vēsturē.

Ņūgreindža.
Pirmie ieceļotāji no kontinenta uz salas ieradās ap 4000. gadu pirms mūsu ēras, atvedot sev līdzi gan primitīvus darbarīkus, gan iemaņas lauksaimniecībā. Tā Īrijā radās pirmās kopienas. Neolīta laikmeta kapenes Ņūgreindžā , kas varētu būt veidojušās ap 3000. gadu p.m.ē., tiek uzskatītas par nozīmīgāko šāda veida apbedījumu vietu Eiropā. Ķeltu leģenda stāsta, ka šeit ir apglabāts Taras valdnieks.

Ķeltu ierašanās.
Ap 600. gadu p.m.ē. Centrāleiropā bija izveidojušās varenas karotāju ciltis. Ķelti tajā laikā jau prata izgatavot metāla ieročus un instrumentus. Viņi spēja šķērsot kontinentu un nokļūt līdz Īrijas krastiem. No tā laika ķelti uzspieda Īrijas pirmiedzīvotājiem savu varu, kultūru un valodu.

Kristietības ieviešana.
Lai arī romieši uz dzīvi Īrijā nepalika, kristietība salu sasniedza ar viņu atarpniecību. Pirmais bīskaps amatā tika iecelts 431. gadā. Vislielākos nopelnus , kas saistīti ar baznīcas izveidošanu un ķeltu pievēršanu kristīgajai ticībai, piedēvē Svētajam Patrikam laika posmā no 432. līdz 461. gadam.

Vikingi.
Vikingi Īrijas teritoriju sasniedza 10. gadsimtā un nodibināja šeit savas kopienas. Vietā, kur tagad Dublinā atrodas Kristus baznīcas katedrāle, 1038. gadā tika uzcelta pirmā koka baznīca.

Pirmais īru parlaments.
14. gadsimtā Īrijā ierodas normandieši, atvedot sev līdz feodālo iekārtu. Feodālo sistēmu pārvaldīja armijas virspavēlnieks, galvenais tiesnesis un pārvaldnieks vienā personā. Sadarbojoties ar amatpersonu padomi, viņš ik pa laikam sasauca parlamentu, ko veidoja šī padome, feodālie lordi, bīskapi un abati. Gadsimta beigās tika izveidota arī apakšpalāta, kurā darbojās grāfistu un pilsētu pārstāvji.

Boinas kauja.
1690. gads. Anglija ar karali Vilhelmu III priekšgalā gūst uzvaru pār Džeimsa II karaspēku Boinas kaujā. Pēc tam Īrijā valda angļu Tjūdoru un Stjuartu dinastiju ieceļotāju pēcteči. Vairāk kā gadsimtu īri bija pakļauti bargiem likumiem un nežēlīgiem sodiem.

Karaļa Džordža laika kultūra.
Liela daļa tagadējo Dublinas arhitektūras pieminekļu ir celti tieši karaļa Džordža valdīšanas laikā. Piemēram, Custom House (Muitas ēka) Lifi krastā. Dublinā tajā laikā ieradās mākslinieki un mūziķi no visas Eiropas. 1741. gadā Dublinā atskaņo Hendeļa oratoriju “Mesija”.

Lielais bads.
Trīs pēc kārtas neražas gadi (1845., 1846., 1847.) nodara Īrijai lielu postu- vairāk nekā miljons īri nomira bada nāvē vai pameta dzimteni.

Lieldienu sacelšanās.
1916. gadā Otrajās Lieldienās britu varas pretinieki ar Patriku Pīrsu priekšgalā Galvenajā pasta ēkā O`Connell Street pasludināja Neatkarības deklarāciju. Tam sekoja sacelšanās. 15 nemierniekiem tika piespriests nāves sods. Tikai 1921. gada maijā starp Lielbritāniju un Īriju tika panākta vienošanās, kas piešķīra Īrijai neatkarību.

Pāvests Jānis Pāvils II.
1979. gadā Īrijā viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Svarīgākais šajā vizītē bija Jāņa Pāvila II dievkalpojums Fēniksa parkā Dublinā. Dievkalpojumu apmeklēja vairāk nekā trešdaļa Īrijas iedzīvotāju! Par godu šim notikumam Fēniksa parkā tika uzcelts piemineklis- 27 m augsts Pāvesta krusts.