Noslēgusies Īrijas prezidentes divu dienu vizīte Latvijā.

Portāls baltic-ireland jau informēja savus lasītājus par Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzas valsts vizīti Latvijā 21. un 22. maijā. Pirmdien preses konferencē Īrijas un Latvijas prezidentes uzsvēra abu valstu ciešās attiecības un draudzību. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka Īrija Latvijai bijusi paraugs dažādu izaicinājumu risināšanā, kuriem šī valsts ir izgājusi cauri, bet kuri Latvijai pašlaik ir aktuāli. Makalīza savukārt atgādināja, ka Dublinā 2004.gada 1.maijā bija liels prieks, kad Latviju uzņēma ES valstu saimē. Kopš tā laika Īrijā ieradušies daudzi latvieši, kas šajā valstī ir silti uzņemti, atzina Īrijas prezidente. Viņi ir augstu novērtēti, viņi ir cienīti un palīdz būvēt Īriju.
Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka “mēs vēlamies, lai šie cilvēki atgrieztos un lai viņu bērni nepazaudē savu latvisko identitāti”. Prezidente uzsvēra, ka no savas pieredzes zina, ka, arī dzīvojot citās valstīs, iespējams saglabāt savu identitāti.
“Viss izskatās cerīgi,” atzina prezidente. Latvieši dos savu ieguldījumu Īrijas genofondā, bet Latvijas genofonds tiks papildināts ar īru veselīgajiem gēniem, teica Vīķe-Freiberga. Viņa atzina, ka vēlas, lai citās valstīs dzīvojošie latvieši atgriežas Latvijā bagātāki – gan pieredzes, gan profesionalitātes, gan kapitāla ziņā.
Latvijai jāizaug no ES nabadzīgākās valsts līdz savienības vidējam līmenim, tomēr darba devēji pašu mājās vēl nespēj tik strauji paaugstināt darba algas, jo tas veicinātu jau tā lielo inflāciju.
Otrdien Īrijas prezidente Mērija Makalīza, uzrunājot Latvijas diplomātus, valsts amatpersonas, Latvijas Universitātes pasniedzējus un mediju pārstāvjus pauda cerību, ka Latvijas iedzīvotāji, kas mājo Īrijā, nākotnē būs arī daļa no Latvijas panākumiem. Īrijas prezidente norādīja, ka īri, kas laika gaitā emigrējuši uz citām valstīm, stiprina savas dzimtenes politisko ietekmi un ekonomiku. Pašlaik puse imigrantu, kas ierodas Īrijā, ir īri, kas iepriekš darba meklējumos aizbraukuši uz citām valstīm.
Pēc valsts vizītes Latvijā, Īrijas prezidente devās uz Lietuvu.
Kopš 2004.gada 1.maija Īrija ir atvērusi savu darba tirgu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. No 2000.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim 22 018 Latvijas iedzīvotāji saņēmuši Īrijas personīgos sabiedrisko pakalpojumu numurus, kurus izsniedz, lai iebraukušie Latvijas iedzīvotāji varētu izmantot Īrijas nodokļu, sociālās apdrošināšanas un sociālās labklājības sistēmu piedāvātos pakalpojumus.
2006.gada augustā Īrijā oficiāli reģistrēts 20 301 strādnieks no Latvijas. Pēc Īrijas 2006.gada tautas skaitīšanas datiem, Īrijā dzīvo 13 999 Latvijā dzimušas personas.