LR Ārlietu ministrijas informācija par aktualitātēm Latvijas un Īrijas attiecībās.

LR Ārlietu ministrijas sagatavota informācija par aktualitātēm abu valstu attiecībās:
(galvenokārt šī gada un 2006. gada beigu notikumi)
Latviešu diaspora:
· 5.-6. maijā Īrijā viesojās īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns; vizītes mērķis bija tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem un interneta mājaslapas www.baltic-ireland.ie atklāšana.
· 15.-18. aprīlī notika Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju vizīte Īrijā un tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem par latviešu valodas apmācību, tostarp Latviešu svētdienas skolas ietvaros, nepieciešamo kvalificētu skolotāju piesaisti un apmācības programmas izstrādi un citi ar izglītību saistīti jautājumi.
· 13.-15. aprīlī notika Arhibīskapa Jāņa Vanaga vizīte Īrijā.
· Info: īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts 2006. gadā ar dotācijām atbalstījis Latviešu apvienības latviešiem Īrijā dalību Patrika dienas parādē, Latviešu Īrijā dzīves atspoguļojumu dokumentālajā filmā, Latviešu tautas tērpu iegādi latviešu tautas deju kolektīvam, kā arī “Latviešu diasporas atbalsta programmas 2004. – 2009. gadam” ietvaros ir piešķirts finansējums latviešu bērnu nedēļas nogales skolai “Saulgriezīte”.
Nozaru sadarbība:
· 26. aprīlī Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Īrijas vēstnieks Latvijā Tims Movs (Tim Mawe) parakstīja savstarpēju vienošanos par sadarbību lauksaimniecības nozarē, kas paredz eksperta no Īrijas konsultācijas ZM par ES kopējās lauksaimniecības politikas sekmīgu virzīšanu.
· 20.-21. februārī Īrijā uzturējās Latvijas bankas Statistikas departamenta pārstāvji, lai iepazītos ar latviešu nodarbinātības situāciju un iegūtos datus izmantotu Latvijas maksājumu bilances gatavošanā. Tikās ar Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas, Ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes, Starptautiskās nodarbinātības aģentūras amatpersonām, latviešu kopienas un “SEB Unibanka” biroja pārstāvjiem.
· 2006. gada otrajā pusē notika vairākas Iekšlietu ministrijas Bēgļu lietu departamenta organizētas pieredzes apmaiņas vizītes galvenokārt Equal projekta ietvaros – Bēgļu lietu departamenta darbinieku vizīte uz Īriju un tikšanās ar nevalstisko organizāciju, kas strādā ar patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijas jautājumiem, pārstāvjiem un šo Īrijas NVO atbildes vizīte Latvijā. Notika arī Īrijas Bēgļu apelācijas tribunāla darbinieku pieredzes apmaiņas vizīte Rīgā.
Kultūra:
· 1.martā ar vēstniecības atbalstu Dublinā uzturējās rakstniece Nora Ikstena, lai atzīmētu grāmatas “The Third Shore” izdošanu. Grāmatā iekļauti 18 Centrālās un Austrumeiropas valstu rakstnieču stāstu tulkojumi angļu valodā. Dublinas apmeklējuma laikā Nora Ikstena sniedza intervijas īru plašsaziņas līdzekļiem.
· No 2006.gada 1. līdz 7.decembrim Īrijas vēstniecība sadarbībā ar kinoteātri “K.Suns”piedāvāja Īrijas filmu programmu.
Informācija no LR Ārlietu ministrijas mājas lapas Latvijas un Īrijas attiecībām [15.05.2007] :
Latvijas un Īrijas attiecības ir labas, izveidojies savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs. Īrijas prezidentūras laikā Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Lai atzīmētu jauno dalībvalstu uzņemšanu, 2004. gada 1. maijā Dublinu apmeklēja Latvijas Valstsprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ārlietu ministrs Rihards Pīks. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES pavērās jaunas iespējas Latvijas un Īrijas attiecību padziļināšanai.
2003. gada beigās Latvija atvēra vēstniecību Dublinā. Kopš 2005. gada 25. janvāra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā ir Indulis Ābelis.
Kopš 2005. gada 11. oktobra Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Tims Movs (Tim Mawe).
Latvijas goda konsuls Džordžs Makallags (George McCullagh) Īrijā darbojas kopš 1996. gada.
Diplomātisko attiecību vēsture:
20. gadsimta 20. gados Latvijas intereses Īrijā pārstāvēja konsulārās aģentūras Belfāstā un Londondērijā (Ziemeļīrija). 1940. gadā Īrijā (Dublinā) darbojās Latvijas goda konsulāts, kā arī vicekonsuli Korkā un Veterfordā. Īrijas intereses Latvijā pārstāvēja Lielbritānijas sūtniecība.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Īrija oficiāli deklarēja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu.
Latvijas neatkarības atjaunošanu Īrija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Dokumenti par diplomātiskajām attiecībām starp abām valstīm tika parakstīti 1991. gada 9. oktobrī Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizītes laikā Latvijā.
Pirmais Īrijas vēstnieks Latvijā Ričards A. Obraiens (Richard A. O’Brien) tika akreditēts 1991. gada 27. novembrī (rezidence Varšavā).
Parlamentārā sadarbība:
Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa Saeimā tika nodibināta 1996. gadā 6. Saeimas sasaukuma laikā. Tā turpināja darboties arī 8. Saeimā Gunta Bērziņa vadībā. � obrīd notiek grupas atjaunošanas darbs.
Latvijas darbaspēks Īrijā:
Kopš 2004. gada 1. maija Īrija ir atvērusi savu darba tirgu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm. No 2000. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim 22 018 Latvijas iedzīvotāji saņēmuši Īrijas personīgos sabiedrisko pakalpojumu numurus, kurus izsniedz, lai iebraukušie Latvijas iedzīvotāji varētu izmantot Īrijas nodokļu, sociālās apdrošināšanas un sociālās labklājības sistēmu piedāvātos pakalpojumus. 2006. gada augustā oficiāli reģistrēti bija 20 301 strādnieki no Latvijas (4. vieta starp ES valstīm).
Saskaņā ar Īrijas 2006.gada tautas skaitīšanas datiem Īrijā dzīvo 13999 Latvijā dzimušas personas, savukārt Latvijas Republikas pilsoņu skaits bija 13 319.
Ekonomiskā sadarbība:
Lai arī Īrija nav starp galvenajām Latvijas tirdzniecības un investīciju partnerēm, tomēr jau vairākus gadus Latvijai saglabājas pozitīva tirdzniecības bilance ar Īriju. (Īrija ir 17. vietā eksportā un 32. vietā importā).
2006. gadā Latvijas eksports uz Īriju bija 65,6 milj. EUR, savukārt imports – 21,7 milj. EUR.
Svarīgākās no Latvijas uz Īriju eksportētās preces 2006. gadā bija metāli un to izstrādājumi (43,8%), koksne un tās izstrādājumi (43,3%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (7,2%), bet importētās – mašīnas, mehānismi (51,1%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (7,3%), pārtikas rūpniecības produkti (9,8%).
Investīcijas: (pēc Latvijas Bankas datiem)
Līdz 2006. gada beigām reģistrēto Īrijas tiešo investīciju Latvijā atlikumi bija 9,2 MLVL, savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Īrijā – 0,3 MLVL.
Līdz 2007.gada 18.aprīlim LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 129 Īrijas – Latvijas kopuzņēmumi. Īrijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā uz 2007.gada 18.aprīli bija 10,170 MLVL.
Lielākie investori: (pēc Lursoft datiem):
Desmond Dermot – investīcijas 7,450 MLVL apmērā (33,11 % a/s “Rietumu Banka” akciju);
Merton Partnership Limited – investīcijas 0,410 MLVL apmērā (100 % SIA “Tirdzniecības centrs “Mūkusala”” akciju);
Kelly Timothy Joseph – investīcijas 0,300 MLVL apmērā (100 % SIA “Killour Holdings” akciju, darbojas sava nekustamā īpašuma izīrēšanas jomā).
Iekšlietu joma:
Iekšlietu ministrija vairākus gadus sadarbojas ar Īrijas Garda Policijas koledžu, kurā Latvijas policijas vadošie darbinieki var apgūt angļu valodu.
Veidojas iekšlietu struktūru sadarbība imigrācijas jomā. 2002. gada septembrī Latvijā iepazīšanās vizītē bija Īrijas Nacionālās imigrācijas policijas amatpersonas, savukārt 2002. gada decembrī Dublinā programmas ODISSEUS ietvaros atbildes vizītē uzturējās Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras iepazinās ar Īrijas Imigrācijas policijas struktūru, uzdevumiem, tehnisko aprīkojumu, kā arī ar īru pieredzi nelegālās imigrācijas apkarošanā. 2006. gadā notikuši vairāki pieredzes apmaiņas braucieni – 18.- 20. septembrī notika Īrijas Bēgļu apelācijas tribunāla darbinieku pieredzes apmaiņas vizīte Rīgā (Bēgļu lietu departamentā, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”); savukārt 24.- 28. septembrī atbildes vizītē Bēgļu lietu departamenta darbiniekiem Equal projekta ietvaros bija iespēja tikties ar Īrijas nevalstiskās organizācijas “Integrētā Īrija” pārstāvjiem, kā arī citu patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijā iesaistīto organizāciju pārstāvjiem.
Latvijas Valsts policijai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Īrijas tiesībsargājošajām iestādēm, it īpaši Īrijas SIRENE biroju jautājumos, kas attiecas uz personu meklēšanu.
Sadarbība izglītībā un kultūrā:
Latvijas Mākslas akadēmija Socrates/Erasmus programmas ietvaros ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Dublin Institute of Technology. Rēzeknes augstskola Erasmus projekta ietvaros sadarbojas ar Institute of Technology Tralee (mācību spēku apmaiņa). Banku augstskola Leonardo da Vinči projekta ietvaros sadarbojas ar Bank of Irland, International Services Ltd, Dublinā. Liepājas Pedagoģijas akadēmija 2005. gada jūnijā Erasmus programmas ietvaros noslēdza sadarbības līgumu ar Īrijas augstskolu Froebell College of Education.
Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijā 2006.gadā bija ieradušies Īrijas Izglītības ministrijas pārstāvji, lai kopīgi apspriestu jautājumus par to latviešu bērnu veiksmīgu izglītošanu Īrijā, kuru vecāki strādā Īrijā.
2004. gadā ES paplašināšanās programmas ietvaros Īrijā tika organizēti dažādi pasākumi, kuru organizēšanā līdzdarbojās Latvijas vēstniecība un kuru mērķis bija sniegt plašāku informāciju par jaunajām ES dalībvalstīm. Latvijas sadraudzības pilsētā Droghedā tika atklāta latviešu fotogrāfa Māra Kundziņa izstāde “Latvijas ainavas”, notika akadēmiskā kora “Latvija” koncerts.
2005. gada martā Eiropas kultūras galvaspilsētā Korkā notika A.Granta fotogrāfiju izstāde Latvija. Mainīgā un nemainīgā realitāte projekta Enlargement ietvaros. 2005. gadā Īrijā iznāca Guntara Godiņa dzejas grāmata “Flying Blind” angļu valodā. Savukārt 2006. gada nogalē Īrijas vēstniecība Rīgā sadarbībā ar kinoteātri “K-Suns” Latvijas skatītājiem piedāvāja iepazīties ar Īrijas labāko filmu retrospekciju.
Sadarbība labklājības jomā:
2005. un 2006. gadā Īrijas Nodarbinātības un apmācību pārvalde apmainījās pieredzē ar Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūru jautājumos par bezdarba samazināšanu un nodarbinātības veicināšanu, sadarbību darba tirgus izpētē un prognozēšanā un par veiksmīgas pieredzes EURES integrāciju nacionālajā tīklā, kā arī par Latvijas darba meklētāju, kas plāno doties strādāt uz Īriju, konsultēšanu.
2004. gada decembrī Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar Īrijas Nodarbinātības un apmācību pārvaldi uzsāka projektu, dodot iespēju jauniešiem mācīties un vēlāk arī strādāt Īrijā viesnīcu un restorānu jomā.
Sadarbība starp valstu administrācijām:
Īrijas puse ir piedāvājusi dažādus kursus un seminārus Latvijas valsts administrācijas darbiniekiem.
Valsts administrācijas skola sadarbojas ar Īriju tādās jomās kā valsts pārvaldē strādājošo ierēdņu apmācības sistēma, jaunākie sasniegumi valsts pārvaldē, ierēdņu sagatavošana darbam ES institūcijās un valsts augstāko amatpersonu kvalifikācijas paaugstināšana.
Izveidojusies sadarbība ar Īrijas Valsts administrācijas institūtu Dublinā, kura viena no aktivitātēm ir starptautiskā sadarbība gan ierēdņu apmācībā, gan konsultāciju sniegšanā valsts pārvaldes jomā.
Rīga – Dublina.
2005. gada 7. aprīlī Dublinā tika parakstīts draudzības un sadarbības protokols starp Rīgu un Dublinu. Pēc Dublinas mēra Maikla Kokagana (Michael Conagan) ielūguma Latvija piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētu mēru pasākumā “Ceļot tiltus uz galvaspilsētām”, kura laikā viesi tika iepazīstināti ar Dublinas pilsētas attīstības projektiem. Pasākuma ietvaros notika biznesa konference, kurā Dublinas uzņēmēji tika iepazīstināti ar īru investoru pieredzi jaunajās dalībvalstīs.
Sabiedrības integrācija:
Īrijā darbojas divas latviešu organizācijas: Latviešu biedrība Īrijā un Latviešu apvienība latviešiem Īrijā. Latviešu biedrībai Īrijā 2005. gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts piešķīris dotācijas Latviešu bērnu nedēļas skolai, Ziemassvētku pasākumam un foto izstādei “Latviešu dzīve Īrijā”.
2006. gadā Sekretariāts ar dotācijām atbalstījis sekojošus Latviešu apvienības latviešiem Īrijā pasākumus: dalību Patrika dienas parādē, Latviešu Īrijā dzīves atspoguļojumu dokumentālajā filmā, Latviešu tautas tērpu iegādi latviešu tautas deju kolektīvam “Latviešu diasporas atbalsta programmas 2004. – 2009. gadam” ietvaros ir piešķirts finansējums latviešu bērnu nedēļas nogales skolai “Saulgriezīte”.
Vizīšu apmaiņa:
Uz Īriju-
2006. gada 20. – 22. septembrī
EP Latvijas deputātu Guntara Krasta, Ineses Vaideres un Roberta Zīles vizīte (piedalīšanās Nāciju Eiropas grupas sēdē)
2006. gada 18. – 19. septembrī
Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas darba vizīte
2004. gada 29. – 30. novembrī
Saeimas Cilvēktiesību komisijas un Pilsonības likuma izpildes komisijas delegācijas darba vizīte
2004. gada 1. maijā
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ārlietu ministra Riharda Pīka vizīte Dublinā
2004. gada 23. – 27. janvārī
Saeimas Finanšu un budžeta komisijas delegācijas vizīte
2003. gada 12. – 14. novembrī
satiksmes ministra Roberta Zīles darba vizīte
2003. gada 25. – 26. jūnijā
Ministru prezidenta biedra Aināra � lesera, finanšu ministra Valda Dombrovska un ekonomikas ministra Jura Lujāna vizīte
2003. gada 9. aprīlī
ārlietu ministres Sandras Kalnietes oficiālā vizīte
2002. gada 29. – 30. augustā
labklājības ministra Viktora Jaksona piedalīšanās forumā “Izaicinājumi Eiropas sociālajam modelim”
2002. gada 3. – 5. jūnijā
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte
2002. gada 24. – 27. februārī
tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas darba vizīte
1999. gada 13. – 16. janvārī
Ministru prezidenta biedra ES lietās Guntara Krasta darba vizīte Dublinā ES PHARE palīdzības programmas ietvaros
1997. gada 26. – novembrī
ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte
1996. gada 13. – 14. decembrī
Premjerministra Andra � ķēles piedalīšanās ES Padomes samitā Dublinā
No Īrijas-
2006. gada 15. – 16. jūnijā
Īrijas parlamenta Eiropas lietu komisijas delegācijas vizīte komisijas priekšsēdētāja Džona Dīzija (John Deasy) vadībā.
2006. gada 7. jūnijā
Īrijas lauksaimniecības ministrijas valsts ministra Brendana Smita (Brendan Smith) vizīte.
2006. gada 28. aprīlī
Īrijas premjera biroja ģenerālsekretāra vietnieka Eiropas un starptautisko attiecību jautājumos Eoina Līrija (Eoin O`Leary) darba vizīte
2006. gada 20. janvārī
Īrijas ārlietu ministra Dermota Aherna (Dermot Ahern) darba vizīte
2005. gada 3. – 4. maijā
Bijušā Eiropas Parlamenta prezidenta Peta Koksa (Pat Cox) vizīte, lai saņemtu Triju Zvaigžņu Ordeni
2004. gada 10. novembrī
Latvijas un Īrijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas Rīgā
2004. gada 6. maijā
Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte
2003. gada 27. novembrī
Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte
2003. gada 29. – 30. oktobrī
Īrijas darba lietu valsts ministra Franka Faheja (Frank Fahey) vizīte
2003. gada 22. – 23. septembrī
Īrijas Dabas aizsardzības un pašvaldību ministrijas valsts ministra Peta Gelagera (Pat The Cope Gallagher) vizīte
2003. gada 15. – 17. septembrī
Īrijas Eiropas lietu valsts ministra Dika Rouča (Dick Roche) vizīte
2003. gada 18. – 19. jūnijā
Īrijas komunikāciju, jūrniecības un dabas resursu ministra Dermota Aherna (Dermot Ahern) vizīte
2000. gada 19. maijā
Īrijas Finanšu ministrijas valsts ministra Martina Kallena (Martin Cullen) vizīte
2000. gada 12. – 13. janvārī
Īrijas ārlietu ministra Dāvida Endrjūsa (David Andrews) vizīte
1999. gada 21. – 23. martā
Īrijas parlamenta deputātu delegācijas vizīte Rīgā
1991. gada 9. oktobrī
Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizīte.