DUBLIN WRITER`S MUSEUM & WRITERS.

Dublin Writer`s Museum. 18 Parnell Square North, Dublin 1. Rakstnieku muzejs darbu ir sācis 1991. gadā. Ekspozīciju veido veci pergamenti un portretu kolekcija. Karaļa Džordža laikam raksturīgās mājas proporcijas vislabāk atklājas augšējos stāvos un lielajā Rakstnieku galerijā. Apakšējā stāva ekspozīcijā īru literatūras vēsturi palīdz iepazīt ierunātie komentāri. Tie papildina izstādītās fotogrāfijas, korespondenci un darbu pirmizdevumus.
Īru rakstnieki: Oscar Wilde. Oskars Vailds (1854-1900) dzimis Westland Row Dublinā. Rakstnieks ieguva klasisko izglītību Triniti koledžā, pēc tam Oksfordā. Populārākas lugas, kas bagātas ar dzēlīgu asprātību, ir “Ideāls vīrs” (1895) un “Cik svarīgi ir būt nopietnam” (1895). Homoseksuālas rīcības rezultātā Vailds tika apcietināts, tas viņam devis iedvesmu darbam “Redingas cietuma balāde” (1898).
William Butler Yeats. Viljams Batlers Jeitss (1865-1939) ir dzimis Dublinā. Viņa pirmais dzejoļu krājums “Osiana ceļojumi” guva publikas atzinību, un turpmākās grāmatas apliecināja, ka Jeitss ir viens no labākajiem īru dzejniekiem. Ar Viljama B. Jeitsa lugu “Beilas krastā”(On Baile’s Strand ) tika atklāts Dublinas teātris “Abbey” 1904. gadā. Jeitss bija arī aktīvs cinītājs par Īrijas brīvību.
James Joyce. Džeims Džoiss (1882-1941) dzimis Dublinā. 1904. gada 16. jūnijā viņš iepazinās ar Noru Bārnaklu, un, kaut arī viņi apprecējās tikai pēc 30 gadiem, šī tikšanās Džoisu iedvesmoja rakstīt episko darbu “Uliss”, kas tika publicēts Parīzē 1922. gadā. Dž. Džoisa pazīstamākie darbi ir “Dublinieši” (1914), “Mākslinieka portrets jaunībā” (1916) un “Finegana modināšana” (1938).
George Bernard Shaw. Džordžs Bernards Šovs (1856-1950) dzimis Dublinā, bet 1876. gadā pārcēlās uz dzīvi Anglijā. Sācis kā Pall Mall Gazette reportieris, viņš ar laiku kļuva par izcilu dramaturgu. Populārākās Šova lugas ir “Velna māceklis” (1897) un “Pigmalions” (1914). 1925. gadā Šovs saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
Jonathan Swift. Džonatans Svifts (1667-1745) dzimis Dublinā un mācījies Triniti koledžā. Sviftu visvairāk interesēja garīdznieka karjera, 1713. gadā viņu iecēla par Sv. Patrika draudzes dekānu. Viens no izcilākajiem Svifta satīriskajiem darbiem ir “Kautrīgs piedāvājums” (1729) par īru nabadzīgo ļaužu bērniem. Grāmata “Gulivera ceļojumi” (1726) ir bērnu literatūras klasika.
Samuel Beckett. Semjuels Bekets (1906-1989) cēlies no franču hugenotiem un pēc izcilas karjeras Triniti koledžā lielāko dzīves daļu pavadījis Francijā. Ar lugu “Godo gaidot” (1952) viņš kļuva slavens visā pasaulē. 1969. gadā Bekets saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
Sean O’Casey. Šons O`Keisijs (1880-1964) dzimis Dublinā un strādājis par dzelzceļnieku. Bijis arī aktīvs arodbiedrības biedrs. Slavu O`Keisijs ieguva ar savu darbu “Strēlnieka ēna” (1923), kura darbība norisinās Dublinas graustu rajonā. Pēc gada tapa luga “Jūnona un pāvs” (1924). O`Keisija slavenākais darbs ir “Arkls un zvaigznes” (1926). Rakstnieka vēlākie darbi neguva tik lielu atzinību.
Elizabeth Bowen. Elizabete Bovena (1899-1973) ir dzimusi Dublinā, bet lielākā bērnības daļa ir pavadīta Korkā. Vēlāk rakstniece pārceļas uz dzīvi Londonā. Romānā “Dienas tveice” (1949) Bovena atspoguļo galvenokārt Londonā pavadītos gadus. Arī pārējā rakstnieces daiļrade veltīta Londonai.
Edmund Burke. Edmunds Bērks (1729-1797) dzimis Dublinā un pēc studijām Triniti koledžā devās uz Londonu studēt tieslietas. Viņš iestājās par personas brīvību un kļuva slavens pēc savas grāmatas “Pārdomas par Franču revolūciju” (1790) iznākšanas.
Patrick Kavanagh. Patriks Kevanahs (1904-1967) dzimis Monaganā. 1939. gadā devies uz Londonu, kur sācis savu karjeru kā dzejnieks un žurnālists. Slavens Kevanahs kļuva pēc savas skarbās poēmas “Lielais bads” (1942) iznākšanas.