Britu armija atstāj Ziemeļīriju.

Pēc gandrīz 40 gadu klātbūtnes pusnaktī no 31. jūlija uz 1. augustu Belfāstu pametīs Lielbritānijas armija. Turpmāk kārtību Ziemeļīrijā uzturēs vietējie policijas spēki.
Lielbritānijas bruņoto spēku kampaņa, zem nosaukuma “Banner”, ilga 38 gadus, no 1969. gada. Tās mērķis bija reaģēt uz protestantu un katoļticīgo īru nacionālistu kopienu vardarbīgajām sadursmēm. Visasāk kopienu konflikts izpaudās 1972. gadā, tad Ziemeļīrijā vienlaicīgi uzturējās 27000 britu karavīri.
Tas bija īsts karš, sprāga bumbas, bojā gāja cilvēki. Notikumi Ziemeļīrijā bija ziņu pirmajās lapās.
Arī turpmākajos gados izcēlās konflikti, tomēr tie vairs nelīdzinājās asiņainajiem 1972. gada notikumiem. Kopumā pa šiem gadiem gājuši bojā 3600 cilvēki.
2007. gada maijā darbu sāka Ziemeļīrijas protestantu un katoļu kopīgi veidotais parlaments, tādējādi pēc piecus gadus ilguša pārtraukuma Ziemeļīrijā tika atjaunota pašpārvalde. Pirms tam 2005. gada 28. jūlijā, Īru republikāņu armija (IRA) paziņoja, ka izbeigs trīsdesmit gadus ilgo bruņoto cīņu par Ziemeļīrijas neatkarību un turpmāk savus mērķus lūkos sasniegt ar civilizētiem politiskiem līdzekļiem. Tas no īru nacionālistu puses bija grūts, bet iedarbīgs solis, lai Ziemeļīrijā atjaunotu pašpārvaldi.
Īru republikāņu armija-
Īru republikāņu armija tika izveidota pagājušā gadsimta 20. gados, no 1969. gada IRA bija politiskās partijas Sinn Fein militārais grupējums, kas nodarbojās ar bumbu spridzināšanu veikalos un dzelzcea stacijās, britu valdības, policijas un bruņoto spēku amatpersonu slepkavībām Ziemeīrijā un Lielbritānijā.