Koris un Amerikas iespaidi

Ingūnas Grietiņas vadītais Īrijas latviešu jauktais koris ir atgriezies no Amerikas, kur no 4. līdz 8. jūlijam notika XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Šis pasākums pulcēja vairākus tūkstošus latviešu. Ja neskaita Latvijas latviešus, tad Eiropu šajos Dziesmu svētkos pārstāvēja tikai Īrijas latviešu jauktais koris. Tādēļ Ingūnas Grietiņas vadītais jauktais koris visu laiku bija uzmanības centrā. Amerikas un Kanādas latvieši, kas gadu desmitiem sevi uzskatīja par vienīgajiem tautiešiem ārzemēs, izrādīja lielu interesi par Īrijas latviešiem.
Uz Ameriku aizbrauca mazliet mazāk koristi, nekā sākotnēji bija plānots, jo ne visi saņēma ASV vīzas. Visus izdevumus, kas saistīti ar šo braucienu, koristi sedza paši. Vidēji katram brauciens uz Dziesmu svētkiem izmaksāja ap 1300.- eiro.
Mūsu korim Indianapolisā bija divas “darba dienas”. 6. jūlijā dziedātāji piedalījās jaukto koru kopmēģinājumā, bet 7. jūlijā kopkora koncertā. Šajā grandiozajā koncertā kopā dziedāja 400 cilvēki. Koncerts ilga 2,5 stundas. Kopkora repertuārā galvenokārt bija tautas dziesmas.
Visi kā viens atzīst, ka šie bija fantastiski Dziesmu svētki. Tomēr, salīdzinoši ar Dziesmu svētkiem Latvijā, pietrūcis mūsdienīgo akcentu. ASV un Kanādā latvieši dzīvo jau gadiem ilgi un tradīcijas nodod no paaudzes paaudzei. Arī koru repertuārs un izpildīšanas maniere ir saglabājuši 100 gadus vecas tradīcijas.
Brīvo laiku koristi izmantoja, lai iepazītos ar Ameriku un apciemotu vietējos latviešus. Ingūna Grietiņa ar vēl dažiem koristiem pabija gan Ņujorkā, gan pie Niagāras ūdenskrituma. Iespaidi par Ameriku koristiem ir grandiozi, pašu acīm redzēti debesskrāpji un Brīvības statuja. Salīdzinoši ar Eiropu, Amerikā visu var reizināt ar trīs – gan iespaidus, gan krāsas, gan mērogus.
Īrijas latviešu jauktais koris jau ir saņēmis uzaicinājumu uz Amerikas “Dziesmu dienām” nākošgad un uz XIII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 2009. gadā Hamiltonā, Kanādā.
Dziesmu svētkos tika dejots un dziedāts, kā arī tika rīkota tautas tērpu skate, daiļamatnieku un rokdarbnieku tirdziņš, balles, dažādi saieti un pat futbols. Pats grandiozākais notikums bija tautas deju lieluzvedums „Latvju deja – tautas seja”, tajā piedalījās 710 dejotāji un koncertu apmeklēja vairāk kā 3,5 tūkstoši skatītāji.