Galveja. Galway. Īru valodā Gaillimh.
Galvejas cietoksni 1124. gadā dibināja Konahtas karalis Tairrdelbach mac Ruaidri Ua Conchobair un tā kļuva par Konahtas karaļu jūras bāzi. 1232. gadā to ieņema normāņu karotājs Richard Mor de Burgh.
1484. gadā apmetne ieguva pilsētas tiesības. Pilsētas iedzīvotāji bija normāņu izcelsmes, bet vara pilsētā bija četrpadsmit valdošo tirgotāju ģimeņu rokās. Apkārtējiem īru iedzīvotājiem bez atļaujas bija aizliegts uzturēties pilsētā. Viduslaikos Galveja bija galvenā Īrijas osta tirdzniecībai ar Spāniju un Franciju.
1641. gada īru sacelšanās laikā Galvejas pilsēta nostājās katoļu nemiernieku pusē, 1652. gadā to pēc deviņu mēnešu aplenkuma ieņēma Olivera Kromvela karaspēks.
Viljamītu kara (Williamite war in Ireland) laikā Galveja nostājās jakobītu pusē, un pēc netālu zaudētās Augrimas kaujas 1691. gada 12. jūlijā bez cīņas padevās uzvarētājiem. Līdz ar šiem zaudējumiem Galveja panīka līdz pat 18. gadsimta beigām.
Īrijas Neatkarības un Pilsoņu kara laikā Galvejā lielas cīņas nenotika. 1974. gadā ugunsgrēkā nodega daļa no pilsētas centra.
Pilsēta ir viens no spēcīgākajiem īru valodas centriem valstī, īru valoda pilsētā funkcionē ikdienas dzīvē. Pilsētā darbojas pastāvīgs teātris īru valodā Taibhdhearc na Gaillimhe.
Korka. Cork. Īru valodā Corcaigh.
Rakstos Korku pirmoreiz pieminējis Ptolemajs m.ē. 140.gadā , kurš saucis to par Ivuernis.
Nostāsti vēsta, ka Korku nodibināja Svētais Finbārs 7. gadsimtā, izveidodams šeit abatiju, kura pastāvēja 250.gadu un bija slavena visā toreizējā Eiropā. Tomēr ap 820.gadu abatijai uzbruka vikingi, nopostīja to un nodibināja savu pilsētu. Kaut arī 1024.gadā īri sakāva normāņus, tie palika uz dzīvi pilsētā. 1176.gadā sakās angļu – normāņu iebrukums Īrijā, kas skāra arī Korku.
Līdzīgi kā Dublina, Korka kļuva par tipisku viduslaiku pilsētu. Tomēr drīz pilsētas raksturs mainījās, kas ļauj pilsētas pašreizējiem iedzīvotājiem apgalvot, ka Korka ir īstā Īrijas galvaspilsēta. Ja Dublina pamazām kļuva par angļu priekšposteni Īrijā, tad Korkas grāfiste tika saukta par dumpinieku grāfisti. Korka iesaistījās visos nemieros pret angļu varu.
Lielā kartupeļu bada laikā (1845 – 1847) no Korkas tukstošiem īru, glābjoties no bada, devās pāri okeānam uz ASV. Īrijas neatkarības kara laikā (1919 – 1921) angļu paramilitāristi t.s. melnie-dzeltenbrūnie nodarīja lielu postu pilsētai.
Pilsoņu kara laikā (1922 – 1923) Korka kādu laiku ir republikāņu rokās.
Korkas nosaukums īru valodā nozīmē purvaina vieta, tas labi raksturo apkārtni.
Limerika. Limerick. Īru valodā Luimneach.
Limeriku 812. gadā nodibināja vikingi, izveidojot apmetni. 1195. gadā normāņi, karaļa Džona vadībā, ieņēma Limeriku. Ap 1200. gadu tika pabeigta Limerikas pils būvniecība.
1642. gadā Limeriku pārņēma īru konfederāti, bet jau 1651. gadā Olivera Kromvela spēki pārņēma vadību. 1691. gadā šeit tiek noslēgts Limerikas miera līgums.
Arī Limerika smagi cieta kartupeļu bada laikā 19. gadsimta vidū.
Izvēršoties neatkarības cīņām, angļu varas iestādes 1919. gadā Limeriku pasludināja par īpašu militāro zonu, kurā ieeja un izeja atļauta tikai ar caurlaidēm. 1920. gada aprīlī pilsētā izcēlās sadursmes starp vietējiem iedzīvotājiem un britu katraspēku. 1921. gada 6. martā britu paramilitārās grupas naktī nogalināja pilsētas mēru un tā sievu. Īrijas pilsoņu kara laikā 1921. gadā Limerikā notika ielu cīņas.
Pēckara gados Limerikas reģions bija viens no visnelabvēlīgākajiem un nabadzīgākajiem valstī. Tomēr Īrijas ekonomikas uzplaukums 20. gadsimta 90-ajos gados, nodrošināja strauju ekonomisko uzplaukumu, sevišķi transporta un informācijas tehnoloģiju sektoros.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie