Īrija – katalizators jūtām.

Pēdējā laikā itin bieži latviešu saietos, un pagaidām vienīgajā luterāņu baznīcā Dublinā, Luterhaus, var satikt jaunu, interesantu un erudītu cilvēku, kura vārds ir Uģis Brūklene. Vienā no skaistākajām vietām Latvijā – pie Usmas ezera ir noslēdzies pirmais darba posms – uzbūvēta Usmas baznīca. Vai sākas nākamais posms? Vai tā būs Īrija?

Dzimis 1974. gada 5. decembrī. 1994. gadā pabeidzis Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu (specialitāte tehniķis-mehāniķis). 2001. gadā LU Teoloģijas fakultātē ieguvis teoloģijas un reliģijas bakalaura grādu. Ordinēts 2001. gada 30. aprīlī. 2002. gadā pabeidzis LELB Lutera akadēmijas Pastorālo nodaļu. 2003. gadā LU Teoloģijas fakultātē ieguvis maģistra grādu humanitārajās zinātnēs. 2004. gadā pabeidzis LU Reliģijas un Ētikas skolotāju profesionālo programmu Usmas ev. lut. draudzes loceklis. Kalpo Usmas un Ugāles ev. lut. draudzē. Precējies, sieva Harina Brūklene.

Latvijā dažkārt aizbraucējiem uz Īriju piedēvē dažādus apzīmējumus – no sēņu lasītāja statusa, vieglas dzīves tīkotāja, līdz pat dzimtenes nodevēja nosaukumam. Izrādās, ka tikai ar Latvijas smilgām izdzīvot vien nevar. Kas ir labāk, kur ir labāk? Kāda ir šī lieta raugoties caur garīgo prizmu? Sarunā Uģis vairāk kārt uzver, ka pats galvenais, lai cilvēks labi justos ir garīgais līdzsvars. Vienalga kur, dzimtenē vai aiz robežām. Cilvēka būtība ir trīs lietas – miesa, dvēsele un gars. Miesa – jā, Īrijas apstākļos atšķirībā no Latvijas, tā ir gana nodrošināta. Algas labas, ēdam un pērkam ko vēlamies, pietiek visam. Reizēm pat nezinām, ko tad īsti vēl gribas nopirkt! Pāri paliek, lai dalītos ar tiem, kas vēl Latvijā. Ja ir ar ko dalīties… . Dvēsele – un te sākas problēmas. Trūkst saprotamas valodas, grāmatu, mākslas, teātru, bet to vēl visu var atrast. Reizēm cilvēks ar 3 augstākajām izglītībām strādā ne savā specialitātē. Iegrimšana rutīnā, izdegšana. Reizēm šķirtība no ģimenes, atsvešināšanās. Vai laiks, kuru ģimenes cilvēks viens pavada šeit ir katalizators? Mīlestībai, jūtām, ģimenes stiprumam. Telefons, sarunas skype sistēmā, vēstules draugos. Vai tā nav protēze? Protams, šis laiks ir katalizators, bet īslaicīgs, jo agri vai vēlu parādās rezultāts. Vidusstāvoklis nevar būt mūžīgs. Ir labi, ja šī lieta atrisinās mazā laika periodā. Trešā lieta – dvēsele. Viss iepriekšminētais ir iemācāms, sarunājams, iegūstams, un nopērkams, izņemot šo lietu. Īstenībā vissvarīgāko lietu. Dvēsele un dvēseliskums nav nopērkami ne par kādu naudu. Mācītājs saka – cilvēks ir radīts, lai būtu attiecībās ar Dievu. Jo no dvēseles sākas visas lietas. Labas vai sliktas. Varbūt psihologa palīdzība? Iespējams, tikai jāatceras, ka psihologs nedod risinājumu dvēseles problēmām. Kāds ir tavs dvēseles stāvoklis, tāds tu arī esi. Ja cilvēkam ir pareizas attiecības ar Dievu, tad visi to redzēs. Ja ir kārtībā šī pēdējā cilvēka būtība – dvēseles stāvoklis, tad pakāpeniski tiek sakārtotas, jeb pareizāk sakot pašas kārtojas iepriekšējās lietas. Darbs, mājas, attiecības ar ģimeni. Tad arī skaidrāk ir saprotams, kur un kam mēs esam vajadzīgi un nepieciešami. Latvijai vai Īrijai. Latvijā vai Īrijā. Jāuzsver, ka šī, trešā lieta daudziem arī Latvijā dzīvojošajiem ir problēma. Tikai tad, ja visas šīs trīs lietas ir vienā veselumā, unisonā, mēs varam dzīvot. Nevis eksistēt.

Uģis Brūklene stāsta, ka domājot par to, lai latviešiem dvēselēs nebūtu tuksnesis, top jauns projekts. Draudzes dibināšana Īrijā. Latviešu draudze un baznīca kā garīgā vēstniecība.