Ķeltu tīģeris Īrijas ekonomikas vēsturē.

20.gadsimta 20.gados Īrijā dominēja lauksaimniecība un tajā strādāja apmēram puse iedzīvotāju. 30.gados mainījās ekonomiskā politika, tā kļuva protekcioniska, attīstījās rūpniecība, bet aiz tirdzniecības barjerām, un veiksmi neguva. 40. un 50. gados Īrija bija izolēta, jo rūpniecība nespēja konkurēt pasaules tirgos. Bija loti augsts bezdarbs, turpinājās cilvēku emigrācija.

1973. gada Īrija iestājās EEK, kas tagad ir ES. Laiku no 1973.gada dala 3 periodos:
1973.-1983. – pielāgošanās,
1983.-1993. – problēmu risināšana,
1993.-2003.- “ķeltu tīģeris”.
30 gadu laikā Īrijas tauta tika nodrošināta ar darbu; tika pavērsta atpakaļ 140 gadus ilgusī emigrācija; ekonomiskās līgas tabulās Īrija tagad ieņem pirmās vietas. Lielu palīdzību saņēma lauksaimniecības sektors. Daudz lidzekļu tika ieguldīti izglītībā. Nesaprātīgu finansiālu lēmumu dēļ 80. gadi Īrijā bija ļoti smagi: augsts bezdarba līmenis (15-18%), augstas procentu likmes, 58% nodokļu likmes, valsts parāds sasniedza milzīgus apmērus. Izmisums par stāvokli valstī stimulēja panākt vienprātību par nākotni, tika sakārtotas valsts finanses, saskaņota rūpniecības un ekonomiskā politika. Sāka augt ekonomiskie un sociālie rādītāji, radās apzīmējums “ķeltu tīģeris”.
Faktori, kas veicināja valsts attīstību: ieguldījums cilvēciskajā kapitālā- izglītības politika deva produktīvu darbaspēku, kas bija pievilcīgs ārvalstu investoriem, kuri palīdzēja ieviest jaunas tehnoloģijas un pieredzi; investīcijas tika ieguldītas telekomunikāciju infrastruktūrā ar mērķi balstīt uz eksportu orientētu ekonomiku; pievienošanās Eiropas tirgum. Šobrīd Īrija eksportē 94% no saražotā. Liela nozīme bija tam, ka angļu valoda ir Īrijas valsts valoda- kapitālieguldījumus izdarīja lielākās IT kompānijas, farmaceitiskās kompānijas un medicīnas tehnikas uzņēmumi.
“Ķeltu tīģeris” turpina augt un attīstīties. Vēlam veiksmi!

Inga Raipala