Ceturtdiena, 26. decembris, Otrie Ziemassvētki.Varda dienas: Megija, Dainuvīte, Gija

Vide un attiecības. draugiem.lv

- 28.10.2007
Sadaļas: Mēs Īrijā -

Lasītāja raksts.

Domāju, ka daudzi man piekritīs, ka Īrijā varam ne tikai normāli pelnīt un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, bet daudzi no mums (es arī) esam te atraduši savu laimi, Lielo Mīlestību. Gadījumi mēdz būt dažādi, bet jebkurā gadījumā tas nebūtu noticis, ja mēs nebūtu atbraukuši uz Īriju. Jo diez vai liktenis Latvijā būtu savedis kopā meiteni no Valmieras ar puisi no Ventspils. Nemaz jau nerunājot par pāriem, kuri ir izveidojušies Īrijā, starp latviešiem un citu valstu pilsoņiem. Būtu jānotiek nez kādam brīnumam, lai meitene no Ludzas satiktu puisi no Šauļiem.

Tas viss ir ļoti skaisti, esmu pateicīga Īrijas par savu Lielo Mīlestību. Bet mani uztrauc, lūk, kāda lieta. Es kaut kad sen lasīju liekas “Ievā” rakstu par to, ka pāri, kuri izveidojas Īrijā (vai citā valstī), atgriežoties Latvijā tomēr šķiras. Tam par iemeslu ir atšķirīgā sadzīve. Jo Īrijā mums praktiski nav problēmu. Ja saplīst ūdens caurule, mēs vienkārši piezvanām savam landlord un problēma ir atrisināta, Latvijā jāiet uz namu pārvaldi (vai kā nu tur mūsdienās sauc to iestādi), jāmeklē santehniķis, kurš nekad nav uz vietas vai ir piedzēries. Tātad, ko es ar to gribēju teikt: dzīvojot Īrijā nav iespējams līdz galam iepazīt otru cilvēku. Te dzīve rit kā “dieva ausī”, galva ne par ko nav jālauza.
Kaut gan, neviena patiesība nav absolūta. Zinu pārus, kas iepazinās Īrijā, pēc tam atgriezās Latvijā un tagad joprojām ir kopā un dzīvo laimīgi.
Pagaidām gan vēl gadus divus domājam dzīvot Īrijā, bet ir doma atgriezties Latvijā. Mani tas uztrauc. Kā būs atkal maksāt “piecīti” (nezinu, varbūt tagad jau vairāk) ceļu policistam, trolejbusā lamāties ar īgniem pasažieriem, veikalā izmainīt 100 latu naudas zīmi, lai samaksātu vienu, trūkstošo santīmu (tā man, starp citu gāja, sīknaudā pietrūka viens santīms un nācās izmainīt simtnieku, jo pārdevēja sākā tā kliegt, it kā es gribētu izdarīt liela mēroga laupīšanu tajā veikalā) u.t.t. Te mēs esam savādāki, kad atgriezīsimies, gan es, gribi vai nē, būšu citāda, gan mans draugs, jo to uzspiedīs atšķirīgā vide.
Varbūt nav tik traki, bet varbūt labāk palikt dzīvot Īrijā?

Linda B.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie