Īpašuma deklarēšanas likums nestāsies spēkā no 1.janvāra.

Pavasarī jau rakstījām par likumprojektu, kurš paredz deklarēt mantisko stāvokli. Sazinoties ar vairākām institūcijām, portālam tā arī neizdevās iegūt atbildi, vai Īrijā dzīvojošiem un strādājošiem Latvijas pilsoņiem būs jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. Kā izrādās Saeimas Budžeta un finanšu komisija joprojām nevar skaidri formulēt, kas tad ir “pastāvīgais Latvijas republikas iedzīvotājs”. Deputāti uzskata, ka Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums, tāpat kā visi citi likumi, jāattiecina uz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kas saņēmušas uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar nolēma lūgt parlamentu pagarināt priekšlikuma iesniegšanas termiņu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumam. Komisija aicina šo termiņu pagarināt līdz 3.decembrim, lai novērstu vairākas juridiskās neprecizitātes.
Līdz ar to likums nevarēs stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra, kā tika plānots iepriekš.
Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns, patlaban ir skaidrs tikai tas, ka likums nevarēs stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra, jo projektā ir vairākas neskaidrības.
Likumprojekta autori ir paredzējuši, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas pirmo reizi iesniedz fiziskās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, ja tām ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums, ja persona Latvijā vai ārvalstīs pirkusi vai pārdevusi īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, ja tai ārvalstīs pieder sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis vai tas iegādāts līzingā.
Personai būs jādeklarē arī tai Latvijā vai ārvalstīs piederošās akcijas, kapitāla daļas, kā arī līdzdalība kooperatīvajās sabiedrībās, Latvijā vai ārvalstīs esoši vērtspapīri.
Jādeklarē būs skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi Latvijā vai ārvalstīs, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, kā arī aizņēmumi un aizdevumi Latvijā un ārvalstīs, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, kā arī īpašumi un gadā gūtais ienākums, ja tas pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas.
Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka termins “fiziskās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā”, ir jāprecizē, jo šāda neskaidra terminoloģija “radīs būtiskas problēmas to personu loka noteikšanā, kurām saskaņā ar likumu tiek noteikts pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju un arī atbildības piemērošanu par šā pienākuma nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi”.
Diskusijas izraisīja arī likumprojekta autoru iecere, ka fiziskas personas skaidras naudas uzkrājumi, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, tiek atzīti par esošiem tikai tādā gadījumā, ja līdz kalendārā gada 31.decembrim, par kuru tiek iesniegta deklarācija, fiziskā persona šos uzkrājumus ir ieskaitījusi savā kontā Latvijā, citā ES dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī reģistrētā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā.