Advente.

Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiks, kas latīniski ir «adventus». Latīņu valodā adventus – atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes. Tātad ir palikušas tikai četras nedēļas līdz Ziemassvētkiem. Vai latvieši Īrijā šosvētdien arī iededzinās pirmo no četrām baltām svecītēm pašu veidotajā adventes vainagā?

Pirmā Advente ir baznīcas gada sākums un Ziemassvētku laika ievads. Advente ir prieka gaidīšanas laiks, cerību laiks. Šodienas trauksmainajā pasaulē ar vien biežāk cilvēki adventi pārvērš par komercializētu pasākumu un nemitīgu pseido – priecāšanos. Kad pienāk Ziemassvētki, tad viss paliek kluss, visas dziesmas izdziedātas jau pirms tam, viss prieks izpriecēts dāvanu pirkšanas maratonā. Tā vismaz ir Latvijā. Iespējams, arī šeit. Ir vēlēšanās apsveikt visus savējos, visus ģimenes locekļus, draugus, kolēģus, paziņas. Birojos speciāli atsevišķs plaukts vai pat galds tiek paredzēts Ziemassvētku kartiņām. Goda un cieņas jautājums.
Principā – iespējams, ka advente ir laiks pārdomām, laiks klusumam. Atmiņām. Neviļus nāk apjausma, ka domas varētu lidot uz mājām – tur. Noņemu no sienas šī gada kalendāru un lasu kādas jaunas meitenes Īrijā, Madaras Bergmanes, pārdomas par mājām….
„Vai mājas ir tur, kur tu pakar lietus mēteli pārnākot no skolas slapja līdz ādai? Iededz sveci un atver jaunu grāmatu, kā lai savādāk pavada garos decembra vakarus? Baltā sniega vietā Īrijā sastapsim lietu, vēju, visu, ko nes rudens Latvijā. Mostoties no rīta un paverot aizkarus ieraudzīt apkārtējo pasauli nokaisītu ar saldētu pūdercukuru! Pār šādām lietām mēs tikai varam sapņot! Atmiņās atsaucot bargos ziemas rītus, kur maza meitene vilnas zeķēs cēlās no rītiem un skrēja pie loga meklēt kristāla leduspuķes, ko atstājusi Sniega Karaliene…”
Laiks pārdomām. Un ja arī pavelk uz nostaļģiju, nekas. Viss taču notiek ar mums pašiem. Viss notiek pa īstam.