Novembra mēnesis Latvijas vēsturē rakstīts zelta burtiem. Tas ir svēts mēnesis, jo novembrī dzimusi Latvijas valsts un novembrī Latvijas brīvības cīņās atbrīvota Rīga. 11. un 18. novembris ikvienam latvietim ir svētas dienas. Tām tuvojoties, ielūkosimies pagātnes notikumos.
Lai atgādinātu par notikumiem tālajā 1919. gadā, jādodas nelielā ekskursijā pagātnē, jārunā par vienu no svarīgākajiem posmiem Latvijas brīvības cīņās – cīņu ar Bermonta armiju, ko organizēja krievu, respektīvi, cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts.Vācu ģenerālis Golcs 26. septembrī noslēdza slepenu līgumu ar Bermontu. Mērķis bija iekarot Latviju. Bermonta armijā bija 50 000 vīri, 40 000 vāciešu, bet pārējie krievi. 6. oktobrī tika dota pavēle uzbrukt Rīgai. (9. oktobrī Bermonts sevi nosauca par kņazu Avilovu.) Uzbrukums sākās 8. oktobrī. Latvijas valdība tādu notikumu gaitu nebija paredzējusi. Pret ienaidnieka 50 000 vīriem Latvijas armijā bija tikai 544 virsnieki un 10 662 kareivji. Ienaidnieka tuvums, kuri bija jau Rīgā, Pārdaugavā, izraisīja milzīgu patriotismu. Par padošanos neviens nedomāja. Tika organizētas jaunas karavīru vienības, uz kurām Daugavmalas ierakumos devās studenti un pat skolnieki no skolas sola. Latviešu tauta cēlās kājās, lai pretotos bermontiešiem. Sākās Rīgas atbrīvošanas cīņas. 4. novembrī Rīgas 6. kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju. Sevišķi asiņainas kaujas notika pie Sudrabkalniņa, Pārdaugavā, Imantā. Cīņās pret skaitliski lielāku un labāk apbruņotu pretinieku latviešu kaŗavīri cīnījās ar lielu sajūsmu. Latvijas armija cīnījās par mūsu zemes atbrīvošanu no ienaidnieka, bet bermontieši bija algotņu bars. Bermonta armija sīvās kaujās tika sakauta un atkāpās. 9. novembrī atbrīvoja Zasulauku un Torņakalnu. 11. novembrī, agrā rīta stundā, ienaidnieku izdzina no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota.Sāka zvanīt Rīgas baznīcas, ļaudis sajūsmā pulcējās ielās. Šajā dienā iedibināja Lāčplēša kara ordeni ar devīzi «Par Latviju», 11. novembri pasludināja par Lāčplēša dienu, jo beidzot bija piepildījies Andreja Pumpura pareģojums par Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku. 1919. gada 1. decembrī Latvijas armijas vadība ziņoja, ka visa Kurzeme iztīrīta no ienaidnieka. Viens Latvijas atbrīvošanas cīņu posms bija beidzies. Sudrabkalniņā neatkarīgās Latvijas laikā uzcēla pieminekli, kura atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Piemineklī bija plāksne ar kritušo karavīru uzvārdiem, vārdiem, dienesta pakāpēm. Sudrabkalniņš ir svēta vieta ne tikai Kurzemes rajonā, ne tikai Pārdaugavā un Rīgā, bet visā Latvijā. Tā vienmēr jātur cieņā un godā, lai atcerētos tālā 1919. gada 11. novembri, kad atbrīvoja Rīgu un dzima Lāčplēša diena.
Tālivaldis Pētersons – Latvijas Valsts svētki
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie