Darbs “sēnēs”

Tikko LNT ziņās visus latviešus Īrijā sabāza vienā – viesstrādnieku – maisā. Tomēr Latvijā tautas valodā ir iegājies mūs dēvēt par “sēņu lasītājiem”. Kādēļ tieši sēņu lasītāji, nevis, piemēram, istabenes vai celtnieki? Nav dūmu bez uguns. Pirmkārt, laikā, kad Latvija vēl nebija pievienojusies Eiropas Savienībai, darbs sēņu fermās bija viens no dažiem, kur pieņēma darbā cilvēkus no Austrumeiropas. Un, ko tur liegties, arī tagad daudzi latvieši strādā “sēnēs”. Otrs iemesls noteikti ir, visai tālu no realitātes esošais, Laimas Muktupāvelas romāns “Šampinjonu Derība”.
Šajās dienās portāls baltic-ireland viesojās vienā sēņu fermā netālu no Castleblayney. Kāds tad ir darbs “sēnēs”?

Jāsāk ar to, ka jebkurš darbs Īrijā tiek cienīts. Šeit nevērtē cilvēku pēc ieņemamā amata. Strādnieks darba drēbēs var braukt autobusā, ieiet veikalā un pat izdzert kādu pinti bārā, neviens tam nepievērsīs uzmanību. Apmeklētāji pirmie pasveicinās istabeni vai apkopēju. Attieksme: “ak, tā jau tikai istabene, to var arī nesveicināt” Īrijā nav novērota. Tātad, izejot no iepriekš teiktā, darbs sēnēs ir tikai viens no darbiem, nedz labāks, nedz sliktāks kā citi.
Laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu viesojāmies pie Gunas Jakubovas mājās un darbā. Guna Īrijā ir jau ceturto gadu un visu šo laiku strādā “sēnēs”. Protams, sēņu fermas ir daudz un dažādas, bet par savu sēņu fermu un tās bosu Aivoru (Ivor) Guna saka tikai tos pašus labākos vārdus. Aivors no saviem darbiniekiem, kuri dzīvo mobile home, neņem naudu par īri un komunālajiem maksājumiem, kā arī katru dienu nodrošina ar bezmaksas tēju un sviestmaizēm darba laikā. Darbs tiek organizēts tā, lai Ziemassvētkos un Lieldienās būtu brīvdienas.
Šoruden Aivors apmeklēja Rīgu, lai noskatītos futbola spēli starp Ziemeļīrijas un Latvijas izlasēm (attēlā).
“Sēnēs” nemaksā par nostrādātām stundām, bet gan par padarīto. Par 2900 g kasti Aivors maksā 90 centus. Guna vienā stundā piegriež 12 tādas kastes. Atkarībā no darba apjoma, pie Aivora var nopelnīt 300.- līdz 350.- eiro nedēļā. Brīvajos vakaros Guna piestrādā tuvējā faktorijā Castleblayney un kopā sanāk visai iespaidīga summa.
Darba laiks “sēnēs” ir nenormēts. Gadās, ka jāstrādā tikai 4 stundas, bet gadās arī 12 stundas gara darba diena. Laikā, kad sēņu angāros nav jāpavada visa diena, Guna iekāpj pati savā automašīnā un brauc iepirkties uz Newry vai Dundalk. Kopš Ryanair piedāvā lidmašīnas biļetes par vienu centu, Guna bieži ciemojas Latvijā. Izmantojot lētos avioreisus, arī radi no Latvijas viesojas Īrijā.
Uz jautājumu, vai nav vēlēšanās atgriezties Latvijā, Guna ar smaidu uz lūpām atbildēja: “Nē. Man tiešām patīk gan Īrija, gan mans darbs “sēnēs”. Es Latvijā neatgrieztos, pat ja tur būtu tik liela alga kā te. Es šeit jūtos daudz labāk nekā Latvijā”.
Varbūt mums vienkārši paveicās, ka satikām tik pozitīvi noskaņotu cilvēku, apmierinātu ar savu darbu un savu dzīvi, varbūt, ka cits stāsts par darbu “sēnēs” nebūtu tik optimistisks. Bet, kā teica Guna, katrs savu dzīvi redz tādās krāsās, kādās grib to redzēt un, ja mēs paši būsim pozitīvi noskaņoti, mums atbildēs ar to pašu.

Portāls baltic-ireland novēl Gunai laimīgu Jauno gadu un, galvenais, nezaudēt savu gaišo skatu uz dzīvi!