Portālu veido lasītāji (5)

Ieva Bērziņa.

Pārdomas.

Ziemassvētki…Tas ir laiks, kad gribas, lai visa pasaule būtu gaišāka, mierīgāka un labāka. Cilvēki viens otram vēl prieku, gaismu , mīlestību un svētību. Esot tālu prom no tēvu zemes gribas ticēt, ka tur ir tikpat labi un jauki cilvēki kā šeit līdzās. Un tomēr atkal un atkal dzimtās puses ļaudis liek vilties.

Atver jebkuru Latvijas ziņu portālu vai noskaties Latvijas ziņu raidījumu un saņem dubļu šalti… Visi apkārtējie saka – pierodi, bet es negribu pierast, es gribu saprast. Vai tā patiešām ir tikai latvieša daba, kas liek izšļākt žulti, vai tomēr tas ir „norādījums no augšas”? Kad dzīvoju Latvijā, visapkārt bija pavisam normāli cilvēki. Cits labāks, cits ne tik labs, bet nebija ļaunuma… Jau dzirdu, kā man saka – nedzīvo ilūzijās, ļaunums ir visur! Zinu, ka ir, bet reti kad tas ir tik klajš un daudzu atbalstīts.
Zinu, ka Tēvzemē ir daudz gaišu cilvēku, bet kāpēc viņi klusē? Tikai Laima Muktupāvela Doma laukumā publiski atļāvās pateikt, ka aizbraukuši ir labākie latvju dēli un meitas…
Latvija mūs ir „norakstījusi” un patiesībā neviens nevēlas, lai kāds no šejienes atgriežas. Tikai tā varu izskaidrot valsts muļķīgos un nereālos plānus „tautiešu atgriešanai”, kurus skaļi deklarē, bet kuriem nav nekāda ekonomiska pamata. Mūs tagad nomelnos, cik spēs, lai tie, kuri Latvijā vēl šaubās – braukt vai nebraukt, saprastu – es esmu labāks, nekā tie tur, es palikšu tepat.
Es varu saprast valsts centienus noturēt savus pilsoņus, bet nespēju saprast, kā ar vieglu roku var atteikties no teju 100 tūkstošiem savējo, kuri mīt citur pasaulē?

DUBLIN
2007