Svētās nakts melodija.

Atkal jau klāt gada svētsvinīgākais vakars, kad pasauli pāršalc dievnamu zvanu skaņas un miljoniem sveču liesmiņu atgādina par cilvēces Glābēja dzimšanu. Gadu no gada šis vienkāršais, mīlestības pilnais veltījums – dziesma Glābējam Jēzum Kristum atskan arī mūsu dzimtenes draudzēs. Bet tagad atgriezīsimies tālajā 1818. gada decembrī, kad sniegiem klātajā Oberndorfā netālu no Zalcburgas piedzima brīnums – “Klusa nakts, svēta nakts”. Austrijā “Klusā nakts” tiek uzskatīta par nacionālo bagātību. Tradicionāli to nemēdz publiski atskaņot pirms Svētvakara. Pilnīgi neiedomājami šo korāli būtu izmantot komerciāliem nolūkiem veikalos un reklāmās, kā tas notiek citās valstīs.

26 gadus vecais Sv. Nikolaja baznīcas vikārs Jozefs Mors bija satraukts. Rīt viņam vajadzēja vadīt Svētvakara dievkalpojumu, bet ērģeles kārtējo reizi bija sabojātas. Salzahas upe, kas plūda netālu no baznīcas, bieži izgāja no krastiem un applūdināja apkārtni. Mitruma ietekmē ērģeļu stabules rūsēja, plēšas pārklājās ar pelējumu un instruments kļuva nelietojams. Tā kā ērģeļmeistars nebija vietējais, remontdarbus varēja sākt tikai pavasarī, taču kas gan būtu Ziemassvētki bez mūzikas. Pārdomājot Ziemassvētku patieso nozīmi, viņš devās mājup. Zemi klāja tikko uzsnidzis sniedziņš, un jaunais priesteris nolēma uzkāpt tuvējā pakalnā. Raugoties lejup uz ugunīs mirdzošo mazo pilsētiņu, Mors bija dziļi aizkustināts par redzētā skaistumu un majestātisko ziemas nakts klusumu. Viņa domas steidzās atpakaļ uz pirmajiem Ziemassvētkiem, kad eņģeļi runāja ar pārsteigtajiem ganiem un debesu izplatījumā atskanēja – Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!
Jozefs Mors atcerējās, ka pirms diviem gadiem viņš, vēl kalpodams Mariapfāras pilsētiņas draudzē, bija uzrakstījis vienkāršu dzejoli, kas vietējiem iedzīvotājiem viņiem saprotamā veidā stāstīja par Jēzus piedzimšanas brīnumu. Mors ātri steidzās mājup, lai sameklētu šo gandrīz aizmirsto manuskriptu. Pulkstenis pie sienas rādīja pusnakti.
Nākamajā rītā Mors devās uz trīs kilometrus attālo kaimiņu pilsētiņu Arnsdorfu pie Laufenes, lai apmeklētu savu draugu, 31 gadu veco vietējo skolotāju Franci Grūberu, kas bija arī Sv. Nikolaja draudzes kora diriģents un ērģeļnieks. Viņš lūdza uzrakstīt savam dzejolim mūziku. Grūbers piekrita un pēc dažām stundām darbs bija pabeigts. Tieši laikā, lai vēl pirms dievkalpojuma ar kori paspētu dziesmu samēģināt.
Jaunkomponētais korālis tika izpildīts 1818. gada 24. decembrī Ziemassvētku pusnakts mesā Sv. Nikolaja baznīcā Oberndorfā Austrijā. Mors dziedāja tenoru, Grūbers basu, draudzes koris viņus pavadīja. Salauzto ērģeļu vietā tika spēlēta ģitāra. Dievkalpojums bija izdevies.
Tomēr jaunais korālis uzreiz neieguva pasaules atzinību. Pēc pirmatskaņojuma dziesma ātri vien tika aizmirsta. 1825. gadā ērģeļmeistars Kārlis Maurahers, kārtējo reizi labojot Sv. Nikolaja baznīcas instrumentu, ērģeļu luktā atrada ar roku rakstītu korāļa “Klusa nakts” nošu un teksta kopiju. Šī dziesma aizskāra viņa sirdi, viņš to iemācījās un dziedāja strādājot pie ērģelēm kaimiņu ciemos un pilsētās. Vēlāk Maurahers korāli aizveda uz savu dzimto pusi Cillertāli Tiroles kalnos.
Cillertāle vienmēr bijusi slavena ar savām tautas mūzikas tradīcijām. Šeit uzstājās daudz ceļojošu ģimeņu ansambļu, līdzīgi fon Trapu ģimenes dziedātājiem no “Mūzikas skaņām”. Apdāvinātais māsu Štrāseru kvartets iemācījās jauno korāli un dziedāja to koncertos visā Eiropā. Dziesma radīja sensāciju un ļoti ātri kļuva par populārāko kontinentā.
1839. gadā dziedošā Raineru ģimene jauno Eiropas hītu aizveda uz Ameriku un vācu valodā dziedāja Ņujorkas Trīsvienības draudzes dievkalpojumā. Tomēr dziesmas angļu versija parādījās tikai 1863. gadā. Ilgu laiku angliskā tulkojuma autors nebija zināms, līdz tika noskaidrots, ka tas ir episkopāļu mācītājs Džons Frīmans Jangs, kas ar “Kluso nakti” iepazinās jau 1839. gadā, kad kalpoja Ņujorkas Trīsvienības draudzē.
1834. gadā Štrāseru ģimenes ansamblis ar “Kluso nakti” uzstājās Prūsijas ķeizara Fridriha Vilhema IV galmā. Korālis kļuva par ķeizara iemīļotāko dziesmu. Viņš izdeva pavēli, ka Berlīnes katedrāles korim tā jāatskaņo ik gadu Ziemassvētku vakarā.
Kaut arī dziesma bija populāra visā pasaulē, neviens īsti nezināja, kas ir tās komponists. Korāli pazina kā tiroliešu tautasdziesmu. Par tās autoriem tika minēti tādi pazīstami komponisti kā Bēthovens, Haidns un Mocarts. Beidzot Berlīnes Ķeizariskā galma kora direktors sāka lietas izmeklēšanu un 1854. gadā atklāja dziesmas patieso izcelsmi.
Vēsts par “Klusās nakts” slavas ceļu pasaulē sasniedza arī Austrijas kalnu ciematus. 1854. gadā Francis Grūbers izsūtīja vēstules visām vadošajām mūzikas izdevniecībām ar prasību atzīt viņu par melodijas autoru. Lai gan 1819. gadā tēvs Mors no Oberndorfas bija pārcelts uz citu draudzi un viņa saites ar Grūberu pārtrūka, pēdējam tomēr piederēja dziesmas manuskripta kopija, kas liecināja par viņu kā dziesmas autoru. Tomēr pilnīgi par šo faktu pasaule pārliecinājās tikai 1995. gadā, kad tika atrasts ar Mora roku rakstīts dziesmas manuskripta oriģināls, uz kura augšējā labējā stūra ir rakstīts – Fr. Hav. Grūbera melodija.
Oriģinālā dziesmas mūzika bija aranžēta ģitārai. 1820. gadā Jozefs Mors uzrakstīja vēl vienu aranžējumu, kas šodien pazīstams arī mums. Savukārt Francis Grūbers aranžējis “Kluso nakti” orķestrim 1845. gadā un ērģelēm 1855. gadā. Šodien vietā, kur kādreiz atradās Sv. Nikolaja baznīca, uzcelta neliela kapela, kur ik gadu 24. decembra vakarā daudzu simtu svētceļnieku klātbūtnē atskaņo korāli “Klusa nakts, svēta nakts” tā pirmatnējā oriģinālajā skanējumā.
Dažus vārdus par dziesmas autoriem. Francis Havjers Grūbers dzimis 1787. gadā Hohlburgā linaudēju Jozefa un Marijas Grūberu sešu bērnu ģimenē. Jau skolas gados atklājās viņa muzikālais talants un pēc skolas beigšanas viņš turpināja muzikālo izglītību. 1806. gadā jaunais Grūbers nokārtoja skolotāja kvalifikācijas eksāmenu un jau 1807. gadā sāka darba gaitas Arnsdorfā, kur apprecējās un nodibināja ģimeni. 1816. gadā viņš sāka strādāt arī Oberndorfā, 1829. gadā pārcēlās uz Berndorfu, bet kopš 1833. gada Grūberu ģimene dzīvoja Halleinā, kur Francis 1863. gadā arī tika aizsaukts mūžībā. Tagad viņa mājā Halleinā iekārtots muzejs.
Jozefs Mors dzimis 1792. gadā kā ārlaulības bērns. Bērnību viņš pavadīja kopā ar māti Annu Šoiberi, divām pusmāsām, māsīcu Terēzi un vecmāmiņu. Viņu namā Zalcburgā šodien iekārtots dziesmas “Klusa nakts, svēta nakts” muzejs. Skolas gaitas Jozefs sāka benediktīniešu klosterskolā un jau 12 gadu vecumā bija labi apguvis ģitāras, vijoles un ērģeļu spēli. Pēc skolas Mors studēja filosofiju, teoloģiju un retoriku Benediktīniešu universitātē Kremsminsterē. 1811. gadā viņš iestājās priesteru seminārā un ar īpašu pāvesta rīkojumu, kas atļāva iesvētīt par priesteri ārlaulībā dzimušo, tika ordinēts 1815. gadā. Sākās kalpošanas laiks daudzās Austrijas pilsētiņās, starp kurām bija arī Oberndorfa. Viņa pēdējā dzīves vieta kopš 1837. gada bija Vagraina, kur Mors nodibināja pamatskolu nabadzīgo ģimeņu bērniem, kas tika nosaukta viņa vārdā. Jozefs Mors nomira 1848. gadā 56 gadu vecumā.
Lai nu kā, Jozefa Mora un Franča Grūbera ieguldījums Ziemassvētku mūzikā ir nenovērtējams. 1818. gada Ziemassvētku vakarā komponētais korālis kļuvis par visuniversālāko no dziesmām – to dzied visā plašajā pasaulē, tas tulkots neskaitāmās valodās. Dažreiz vismazākās draudzes ir devušas vislielāko ieguldījumu Dieva Valstības darbā. Šajā gadījumā arī necilā Sv. Nikolaja draudze Oberndorfā pasaulei devusi vislieliskāko Kristus dzimšanas dienas dāvanu.
(pēc žurnāla „Tikšanās” materiāliem)