Latvijā saņemt kredītus būs vēl grūtāk.

Latvijas masu mediji ziņo, ka 2008.gada 1.janvārī Latvijā sāks darbu Kredītu reģistrs un ziņas par kredītu ņēmējiem varēs saņemt no nākošā gada 30.jūnija.
Kredītu reģistra mērķi ir ļaut tā dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju, efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegt papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai, kā arī nodrošināt LB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) makroekonomikas analīzes vajadzības.

Ja patlaban LB Parādnieku reģistrā ir aptuveni 50 iestāžu, tad nākamā gada sākumā tas sasniegs 97, jo tajā papildus bankām, banku meitassabiedrībām un apdrošinātājiem iesaistīties krājaizdevu sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.
Kredītu reģistrā tiks ietvertas ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, aizņēmēja un galvinieka saistībām, aizņēmēja saistību atlikumu kalendārā ceturkšņa beigās, parādnieka informācija, informācija par labotajām un anulētajām ziņām, kā arī informācija par ziņu pieprasījumiem.
Līdz 1.decembrim LB Parādnieku reģistrā bija uzkrātas ziņas par aptuveni 68 tūkstošiem parādnieku.
Ietvertā informācija bankām būs ļoti būtiska, jo ļaus izvērtēt kredītrisku, kas ir viens no būtiskākajiem riskiem, ar ko bankām jāsastopas ikdienā.
Liels ieguvums būs arī klientiem – ja līdz šim Parādnieku reģistrā iekļautā informācija netika dzēsta, tad Kredītu reģistrā tiks iekļauta informācija par pilnu klienta kredītvēsturi – saistībām un atmaksas disciplīnu.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons norāda, ka Kredītu reģistrā varēs redzēt visas konkrētās personas saistības. Iespējami gadījumi, kad persona nav iepriekš uzrādījusi bankai faktu, ka viņam ir kredīts kādā citā bankā vai tas ir palielināts, tāpēc var būt dažādas situācijas, kā banka rīkosies – ja personas noklusētais fakts nav bankai radījis zaudējumus un viņš kredītu maksājis laikā, banka to var arī piedot, taču, ja atklāsies, ka tas darīts ļaunprātīgi, tad bankai jālemj par turpmāko rīcību.
Kopumā Kredītu reģistrā varētu tikt iekļauta informācija par aptuveni pusmiljonu mājsaimniecību.
Ja veicam nelielus aprēķinus ( pieņemot, ka katrā mājsaimniecībā ir vidēji 2 pieauguši cilvēki ), tad reģistrā būs iekļauti dati par apmēram 1 miljonu cilvēku, tas ir – gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju.
Tā kā pieaugs to personu loks, kam būs pieejami ļoti personīgi dati par cilvēkiem, loģisks ir jautājums – kāds būs nodrošinājums pret šīs informācijas noplūdi un ļaunprātīgu izmantošanu? Pie katras datora peles sēž konkrēts cilvēks…
Visu par Kredītu reģistra noteikumiem lasiet www.bank.lv