Kas mūs visus saskaitīs?

Latvijas masu medijos atrodama pretrunīga informācija par to cilvēku skaitu, kas izbraukuši peļņā uz ārzemēm. Latvijā kopumā nav precīzas statistikas par imigrācijas apjomu.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka Ivara Indāna rīcībā ir ļoti atšķirīgi dati par to Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes pētnieku aptaujas liecina – kopš Latvijas iestāšanās ES uz citām valstīm izbraukuši 86 000 cilvēku. Latvijas Bankas dati ir citi: tās ir 50 000 personas.

Taču, kad 2006. gadā tika veikts līdz šim plašākais pētījums par latviešu skaitu ārvalstīs, apkopojot informāciju par 75 valstīm, tas parādīja ievērojami lielāku skaitu – 200 000 izbraukušo. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīnas Egles nosauktais skaitlis ir – 110 000 izbraukušo.
Jāpiezīmē, ka visa pieejamā statistika raksturo laiku tikai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā. Tas nozīmē, ka tos cilvēkus, kas izbrauca no Latvijas pirms 2004.gada maija, šajos datos neiekļauj. Īrijā, piemēram, to skaits ir vairāki tūkstoši. Portāla www.baltic-ireland.ie aptaujas dati liecina, ka 17% šeit strādājošo Latvijas pilsoņu dzīvo Īrijā 7 un vairāk gadus.
Pēdējā laika tendences rāda, ka arvien biežāk pie ārzemēs strādājošajiem ierodas ģimenes, tātad arī bērni. Pagaidām neviena valsts institūcija Latvijā nav veikusi pētījumu par to, cik bērnu kopā ar vecākiem ir izbraukuši uz ārvalstīm. Tāpat izceļojušie ārzemēs veido ģimenes, dzimst bērni, tie aug, mācās un pēc tam strādā. Nav pētījuma, kurš parādītu, cik potenciālo darbaroku ir zaudējusi Latvijas valsts.
Portālswww.baltic-ireland.ie veica lasītāju aptauju par iespējām atgriezties Latvijā. Uz jautājumu: Vai jūs atgrieztos Latvijā, ja alga būtu 8.65 eiro stundā (tā ir minimālā algas likme Īrijā)? 25% atbildēja – jā atgrieztos; 25% – vēl padomātu; 50% – nē, neatgrieztos. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore E. Egle uzskata, ka saistīt lielas cerības ar no Latvijas aizbraukušā darba spēka reimigrāciju nav pamata. Pēc aptauju datiem, atgriezties Latvijā varētu tikai 10%-30% aizbraukušo.
Latvijas valdība nav formulējusi valsts migrācijas politiku. Vienīgā tendence, kas pēdējā laikā iezīmējas – vienota Latvijas masu mediju politika attiecībā uz izceļojušo dzīves atainošanu. Plaši tiek atainoti negatīvie notikumi un aspekti, bet sabiedriskās dzīves aktivitātes, sasniegumi un kultūras dzīves notikumi vienkārši tiek ignorēti. Vai šāda politika stimulēs aizbraukušo vēlmi atgriezties? Diez vai, drīzāk vēl padziļinās viņu aizvainojumu pret Latvijas valsti.