Latvijā joprojām aug inflācija.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, inflācija Latvijā turpina paaugstināties – salīdzinot ar pagājušā gada novembri, šā gada novembrī patēriņa cenas pieaugušas par 13,7%. Tai skaitā precēm cenas augušas par 12,8%, bet pakalpojumiem – par 16%.
Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps turpināja palielināties. To galvenokārt noteica straujāka nekā pērn pārtikas produktu, īpaši maizes, graudaugu izstrādājumu, piena produktu un siera sadārdzināšanās, kā arī degvielas cenu pieaugums pretstatā cenu kritumam pērn.

Inflāciju rada tas, ka cilvēkiem ir pārlieku daudz naudas (tā varētu būt ilūzija, ka ļaudis ir pārlieku bagāti) un viņi grib daudz tērēt. Savukārt pārdevējiem nav tik daudz preču, ko likt pretim pieprasījumam – tāpēc veids, kā cīnīties ar pārlieku pieprasījumu, ir pacelt cenas. Ja cenas ceļas vienā nozarē, tad daudzos gadījumos tas ietekmē cenu līmeni citās nozarēs un, lai uzturētu cilvēku pārticības līmeni, viņiem nepieciešami aizvien lielāki ienākumi. Šie ienākumi, protams, atkal nonāk apritē un dod savu artavu naudas pārpilnības un preču nepietiekamības apstākļos. Inflācija šajā gadījumā ir apburts loks – cilvēki grib vairāk naudas, lai viņu dzīves līmenis nepazeminātos apstākļos, kad nauda zaudē savu vērtību (pastāv inflācija), savukārt, ja viņiem šī nauda ir, viņi inflāciju veicina.

Kā jau ziņots, Latvijā ir pieņemts inflācijas apkarošanas plāns, tomēr rodas jautājums-uz kā rēķina?
Šogad valsts budžetā paredzēts pārpalikums 0,4 procentu apmērā, taču šis pārpalikums veidojas uz sociālā, nevis valsts pamatbudžeta rēķina – tātad mazāka uzmanība tiek pievērsta ministriju un to pakļautībā esošo valsts un pašvaldību iestāžu tēriņu iegrožošanai, toties cieš pensionāri un dzīves sistie. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pretēji cerētajam, arī netiks samazināts, tādējādi saglabājot augstās darbaspēka izmaksas un vājinot Latvijas ražotāju konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
Varbūt inflācijas apkarošanas plāns patiesībā ir inflācijas slēpšanas plāns?