Bardu savienība.

Cik veca ir civilizācija, tik senas ir slepenās biedrības.
Kā savā grāmatā “Slepeno organizāciju vēsture” atklāj Arvīds Plaudis, pirmās slepenās biedrības bija jau antīkajā pasaulē.
Savas vislielākās varenības laikos ķelti apdzīvoja tagadējās Īrijas, Anglijas, Francijas, Spānijas un vairāku citu valstu teritorijas līdz pat Balkānu pussalas ziemeļdaļai un Mazāzijai. Nevienas no minētajām valstīm torez (3. gs. p. m. ē.) vēl nebija.

Pār ķeltiem valdīja priesteri, kas izcēlās ar gudrību un nežēlību. Ja viņi uzskatīja par vajadzīgu, tika upurēti simtiem cilvēku. Šie priesteri, kurus sauca par druīdiem, labprāt būtu valdījuši bezgalīgi, bet pirmais, kas nopietni satricināja viņu tiesības, bija Jūlijs Cēzars ar romiešu leģionāriem.
Druīdi turpināja cīņu pret Romu un vēlāk kristietību slepenās bardu savienības veidā. Bardiem bija par ko dziedāt. Ķeltu zeme pēc kultūras un civilizācijas līmeņa spēja sacensties ar jebkuru tālaika lielvalsti.
Bardi savās dziesmās saglabāja tautas atmiņas par slaveno pagātni un senajām teiksmām. Tajās jaušamas skumjas par kādreizējo varenību, ko tagad apspīd vakara blāzmas melanholija. Varoņu laikmets iegrimst sarkanā krēslā. Bardu savienības vadonis – burvis Merlins – drīzāk ir mitoloģiska personība. Šai savienībai bija trīs pakāpes, tāpat kā vēlāk “zilajai” masonu ložai – skolnieki, uzraugi un vadonis, kurš vienīgais piederēja pie augstākās pakāpes. Viņš atšķīrās no visiem pārējiem ar debeszilu apģērbu. Pēc kristietības izšķirošās uzvaras arī bardu poēzija kristianizējās.
Ievērojamākais ķeltu – kristiešu laikmeta episkais dzejas darbs – sāga par karali Arturu un viņa Apaļā galda bruņiniekiem. Šis motīvs saistās ar leģendām par Svēto Grālu, Merlinu, Tristānu un Izoldi.
Bardu savienības statūti sarakstīti 940. gadā. 1078. gadā savienība tika reformēta un ieguva daudzas privilēģijas, kuras apstiprināja uz vienkāršās tautas rēķina.
Angļu karaļa Edvarda I (1272 – 1307) laikā bardus nežēlīgi vajāja, tomēr tie saglabāja politisko ietekmi līdz pat karalienes Elizabetes valdīšanai.
Īrijā bardi no senatnes apdziedātājiem pārvērtās tiesnešos, vēsturniekos un ievērojamu dzimtu ģenealogos.