Kā radās Svētā Valentīna diena?

Valentīndiena tiek atzīmēta 14. februārī, to svin mīlnieki, dāvinot ziedus, šokolādes un kartiņas saviem iemīļotajiem. Diena ir nosaukta par godu Valentīnam, mīlētāju aizbildnim un vienam no trim svētajiem, kuri 14. februārī mira mocekļa nāvē. Ar šādu vārdu viņu atzīst Katoļu baznīca.
Leģenda vēstī, ka diena nosaukta priestera, svētā Valentīna vārdā, kurš 3. gadsimtā dzīvoja Romā.

Tā laika imperators Klaudijs II uzskatīja, ka armijā jāiesauc neprecētie vīrieši, tāpēc viņš jauniem vīriešiem aizliedza precēties. Svētais Valentīns tam nepiekrita un laulāja jaunos mīlētājus slepeni. Viņu pieķēra, arestēja un 270. gada 14. februārī sodīja ar nāvi. Stāsta, ka, atrazdamies cietumā, svētais Valentīns iemīlējies cietumsarga meitā, kas viņu apciemojusi. Pirms nāves Valentīns viņai uzrakstīja zīmīti, ko parakstīja ar vārdiem “Tavs Valentīns”. Šī frāze ir izplatīta līdz pat mūsdienām.
Ap 496. gadu pāvests Gelasijs I paziņoja, ka Svētā Valentīna svētki notiek 14. februārī. Pēc tā laika paražām katru gadu sievietes šajā dienā rakstīja mīlestības vēstules un iemeta urnā. Vīrieši no urnas izvēlējās kādu vēstuli un visa nākamā gada laikā sekoja tās autorei.
Svētā Valentīna diena līdz 1969. gadam, kad pāvests Pols VI to no kalendāra izsvītroja, bija baznīcas atzīti svētki.

Andrew Thompson.